Jo ierastā prakse ir tāda, ka par otro treneri var strādāt garākā laika nogrieznī. Vispirms galva parasti «ripo» galvenajiem. Ko pēc tam darīsi? Latvijā ir vēl tikai viena profesionālā komanda Liepājas Metalurgs, kurā pēdējos gadus pašmāju treneri nav bijuši pieprasīti. Atrast darbu ārzemēs arī nebūtu viegli. Šim apgalvojumam piekrīt aktīvās hokeja gaitas beigušais Oļegs Sorokins. «Strādāt par treneri kaut kur jau varētu, jautājums tikai — kādā līmenī? Ārzemēs pirmā roka parasti ir pašmāju speciālistiem, kuri beiguši profesionālo spēlētāja karjeru.»
Šā iemesla dēļ Ābols nokļuvis svarīgās dzīves krustcelēs. Ja izdosies sevi apliecināt šajā līmenī, pastāv liela varbūtība, ka pēc pirmā klupiena, no kura neviens treneris nav pratis izvairīties, tiks dota arī otrā un varbūt arī trešā iespēja. Otrais variants — par to labāk būtu nedomāt. Labi, ka pats Artis to apzinās. «Es neplānoju savu nākotni tālu uz priekšu un nenoslogoju sevi ar domām, kā varētu būt. Patlaban man ir palikušas divas dienas līdz spēlei ar Kazaņas Ak Bars (saruna notika pirmdien — aut.) un jācenšas visu izdarīt tā, lai komanda atgūtu pārliecību par savu varēšanu.» Pirmo spēli galvenā trenera amatā Ābols zaudēja, bet otrā iespēja būs piektdien pret Ņižņekamskas Ņeftehimik, ko, starp citu, vada kādreizējais Liepājas Metalurga treneris, Krievijas speciālists Vladimirs Golubovičs. Lieliska iespēja parādīt, ka Latvijā izauguši nebūt ne sliktāki treneri.
Vieni uzskata, ka Ābols darbu sācis sarežģītā situācijā — Dinamo pēc novembra pārtraukumu KHL čempionātu atsāka no priekšpēdējās pozīcijas Rietumu konferencē. No otras puses, sliktāka starta pozīcija varbūt pat ir izdevīgāka, jo pastāv iespēja palikt astesgalā vai arī celties uz augšu. «Tur jau tā lieta, ka zemāk ir kur krist! Arī pēc snieguma nebūt nav galīgā dimbā. Komanda kopumā spēlējusi labi, tikai visu laiku kaut kā nedaudz pietrūcis uzvaras izcīnīšanai. Es neteiktu, ka Artim ir visizdevīgākā starta pozīcija darba uzsākšanai,» iebilst Sorokins.
Viesturs Koziols, kurš savulaik pamudināja Ābolu pēc spēlētāja karjeras beigām pievērsties trenera darbam, par viņa izredzēm saka: «Par Ābola kvalifikāciju man šaubu nav — viņš ir pietiekami zinošs, lai būtu galvenais treneris. Tomēr Artim jāsaprot, ka spēlētājiem viņš vairs nevar būt čoms. Un par to man ir nelielas bažas, vai viņš neieņems latviešiem raksturīgo pozu — ko nu es, lai jau tie citi pasaka kādu skarbāku vārdu. Man šķiet, ka arī viņam, ja situācijā prasa, ģērbtuvē jāņem palīgā lamuvārdi. Krieviski tie skan īpaši sulīgi. Nekādā gadījumā lamāšanās nedrīkst kļūt par ierastu praksi, bet es zinu, ka ir reizes, kad šādi vajag sapurināt komandu.»
Profesionālajās komandās trenerim jārēķinās, ka arī no vadības puses čomu būšana nav gaidāma. Koziols uzsver, ka līdzīgi kā priekšgājēju Šuplera un Rautakallio gadījumā arī Ābolam jādod laiks sevi apliecināt. «Dinamo vadītājiem jāsaprot, ka tādi šupleri un pekas nāks un ies, bet savējie speciālisti nekur nepazudīs. Arī izaudzināti treneri ir ieguldījums Latvijas hokejā. Ābolam es dotu laiku līdz pat diviem gadiem — lai strādā. Protams, nedrīkst viņam ļaut nolaist līdz līmenim, kad komanda zaudē ar 0:11, taču iecietībai vajadzētu būt. Lai Artis grūtā brīdī sajustu spēcīgu aizmuguri, nevis neuzticības pilnus skatienus!»
Vairāk par Rīgas Dinamo galveno treneri Arti Ābolu lasiet Sestdienā!