Popularitātes nepatīkamās puses esi izjutis?
Protams. Nesen gāju pa veikalu ar savu ģitāristu, viņš saka: «Es vairs nevaru izturēt, ar tevi kopā ejot, kur vien ejam, visi atskatās...» Es pie tā jau esmu pieradis. Taču enerģiju tas pasūc.
Pasūc nost vai uzlādē?
Mūziķi uzlādēt var tikai koncerts.
Kad saprati, ka vairs nevari dzīvot kā tad, kad vēl nebiji populārs, vai neradās spītīga vēlēšanās tīšām kādu podu nogāzt?
Ziepes jau ir taisītas vienmēr, negribas pat atcerēties... Šis tas izdarīts, pašam sevi nepazīstot, kad kaut kas ar smadzenēm sagriežas riņķī un tu vairs nezini, ko dari.
Tu domā azartspēles?
Arī. Jo labi atceros, kāds biju pirms tam. Mani jebkuras atkarības neķer. Man ļoti tuvas ir ģimenes vērtības. Bet sanāca tā, ka mani vecāki izšķīrās. Man tas bija ļoti liels šoks.
Spēļu zālē tev «aizkrita širmis»?
Jā. Tu vairs nesaproti, ko tu dari, sāc melot visiem, kurus pazīsti… Tas ir briesmīgi, to negribas pat atcerēties.
Vienu pozitīvu lietu spēļu automāti tomēr dod — tu iepazīsti pats sevi.
Es vairs sevi nepazinu! Melot, turklāt saviem tuvākajiem — tas ir ārprātīgi.
Darbaprieku tev parādi nevairoja?
Spēlēt mūziku, lai nopelnītu naudu, ar kuru atkal iet spēlēt automātos? Es jau biju nogājis līdz tādai pakāpei, kad nedomāju vairs ne par ko. Bija tā, ka vairs nesapratu, kāpēc tur eju, pilnīgi kā narkomāns. Es nezinu, kas ir narkomāns, nezinu arī, kas ir riktīgs dzērājs, nezinu, kas ir pīpēt — bet zinu, kas ir spēļu automāts. Tas ir kaut kas ārprātīgs. Kā man teica psihoterapeits, tas ir tāpat kā mazs bērns smilšu kastē braukā ar savu mašīnīti, atšķirība tikai tāda, ka tu tur tērē savu naudu. Protams, es to ilgi slēpu no ģimenes un draugiem. Paldies Dievam, man ir ļoti labi draugi, kas mani nepameta likteņa varā. Tagad pret spēlēšanu esmu imūns.
Kā tiki no atkarības vaļā?
Vispirms jau pašam jāgrib. Un jāsaprot, ka tur nekad nevar vinnēt. Nekad. Ko dod, ja tu kādā reizē izcel divus, trīs tūkstošus, ja nākošajā dienā jau to visu esi iemetis atpakaļ? Man laikam tikt vaļā visvairāk palīdzēja bērni.
Tagad azartatkarīgo glābšanas programmās nepiedalies?
Nē, tam ir profesionāli cilvēki, es varu tikai ieteikt, pie kā iet, un arī tas ne katram palīdz. Tā lieta ir ļoti individuāla, viss atkarīgs no paša.
Visu interviju ar Andri Ērgli lasiet jaunajā Sestdienā!