Latvijas vienīgais paraskeletonists: Trasē bailēm nav vietas

Bet to minūti, kad esmu trasē, ir grūti izteikt vārdos. Viss notiek zibens ātrumā, ņirb gar acīm, bet vienlaikus jāzina trase no galvas un jāsaprot, kurā trases vietā atrodies. Pēc brauciena pārņem fantastiskas sajūtas - ko tādu nevar izjust nekur citur."Kad pagājušā gada rudenī Alvi uzaicināja izmēģināt spēkus paraskeletonā, vispirms abi ar sievu Sarmīti šo piedāvājumu uztvēruši ar skepsi un pat humoru. Taču izaicinājums tomēr šķita vilinošs, un jau pēc pāris nedēļām Alvis bija ceļā uz Pasaules kausu. Viņš piebilst: "Nav viegli atrast cilvēku ar invaliditāti, kurš gribētu sisties un dauzīties skeletona trasē. Skeletons nav tāda lieta, ko var pamēģināt - ja esi piekritis braukt, tad uzreiz esi iekšā par 100 procentiem. Tevi uzliek uz trases, un tu brauc. Nevari arī piebremzēt."Ierastais sportistu ceļš uz savas valsts pārstāvēšanu pasaulē ir intensīvi treniņi no agras bērnības - labākie paliek sportā un kļūst par profesionāļiem. Alvis izceļ atšķirīgo invalīdu sportā: "Piedalās tie, kuri var - kuri ir saņēmušies, kam ir motivācija un vēlēšanās, tāpēc dalībnieku nav tik daudz. Tā nu sanāca, ka pats par skeletonistu kļuvu 45 gadu vecumā."Alvim pēc 1996.gadā notikušās autoavārijas nācās amputēt kāju virs ceļa. Viņš ir pateicīgs ārstiem, kas izglāba viņa dzīvību, tomēr laikā pēc negadījuma ļoti pietrūcis kāda, kurš reiz gājis cauri kam līdzīgam un varētu palīdzēt ar padomu.Alvis uzskata, ka trauma nav traģēdija - arī cilvēki ratiņkrēslā brauc ar slēpēm, bobsleja kamanām un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi. "Grūtākais ir tad, ja tev pašam jāsāk no nulles meklēt, kur, ko un kā vari darīt." Alvis uzsver, ka labprāt dalītos pieredzē, lai citiem atvieglotu ceļu uz pilnvērtīgas dzīves atsākšanu pēc traumas. Fizisko formu Alvis uztur arī citās sportiskās aktivitātēs - viņš brauc ar riteni, skrituļslidām, slēpēm un sniegadēli. Kādu laiku nodarbojies arī ar burāšanu un pat ieguvis jahtas kapteiņa tiesības. Sports viņa sirdij bijis tuvs jau kopš bērnības, kad trenējies vieglatlētikā. Tāpat viņam vienmēr paticis veikt praktiskus darbus mājās un laukos. Šogad uzcelta ģimenes māja Pierīgā, un visus apdares darbus Alvis veicis pats. Brīžos, kad pats ir pārāk pieticīgs, elektrības un kanalizācijas ierīkošanu saucot par sīkumiem, viņu paslavē sieva Sarmīte: "Alvis prot pilnīgi visu."Visu rakstu par Alvi Zembergu lasiet žurnāla Sestdiena 6.novembra numurā!