Anne kļuva par vienu no populārākajām padomju māksliniecēm ― savu troni Alla Pugačova un Sofija Rotaru konkurentei nekad neatdotu, tomēr igaunietei izdevās atrast mazliet citu nišu. Viņa atradās starp divām pasaulēm: bija gandrīz Rietumu zvaigzne, taču savējā. Annes Veski tēlā savienojās rietumniecisks šarms ar padomju estrādei raksturīgo liriskumu un kičīgumu.
Dziedātājai ir 56 gadi, 35 no tiem pavadīti uz skatuves. Viņa ir mīlēta ne tikai Krievijā, bet arī Igaunijā, kur katrs Annes Veski albums joprojām kļūst par pārdošanas līderi. Pirms 20.oktobrī gaidāmā koncerta, kas notiks Rīgas Kongresu namā, Sestdiena devās uz Tallinu, lai satiktos ar igauņu estrādes pirmo lēdiju.
Fragments no intervijas:
Runājot par sevi, vārds «retro» jūs neatbaida?
Protams, es esmu retro! Retro mūzika ir ļoti populāra, vienmēr taču paliek labas dziesmas, kas silda sirdi. Nav svarīgi, kad tās tika sacerētas ― vakar vai pirms desmit gadiem. Labu dziesmu var klausīties mūžīgi.
Pašreizējām popzvaigznēm ir pavisam citi uzvedības modeļi nekā jūsu laikabiedriem. Vai dažreiz jūtaties kā «dinozaurs» jaunu, ambiciozu censoņu vidū?
Nu, kāds es dinozaurs?! Neesmu dinozaurs, esmu normāls cilvēks. Mūziķiem, kuri sāka karjeru 70.–80.gados un kuri joprojām ir aktīvi, uzkrāta milzīga pieredze. Ļoti garš ceļš ir noiets. Tagad daži dziedātāji uznāk uz skatuves un vispār nespēj padziedāt. Manā jaunībā nekas tāds nebija iespējams. Mēs uzstājāmies «dzīvajā» stadionos tad, kad vēl nebija kvalitatīvas apskaņošanas tehnikas. Mākslinieki godīgi spēlēja un dziedāja.
Vai esat personiski pazīstama ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu? Viņš ir liels melomāns, kaut gan priekšroku dod Rietumu rokam un alternatīvajai mūzikai.
Jā, es zinu, ka viņam patīk roks. Biju prezidenta pieņemšanā, kā jau daudzi cienījamie cilvēki. Uzstājos, kad Igaunijā viesojās Kazahstānas delegācija ar prezidentu Nursultanu Nazarbajevu priekšgalā. Mani vienmēr aicina dziedāt, kad ierodas augstie viesi no bijušās PSRS valstīm. Taču mūsu prezidents auga Rietumos, un viņš neko nezina par manām 80.–90.gadu populārākajām dziesmām. Atceros, ka visa Kazahstānas delegācija zināja gan Pozadi krutoj povorot, gan Vozjmi meņa s soboj, bet mūsu prezidents tikai skatījās ― viņš tās nezināja. Viņa skatienā bija pārsteigums. Nu neko, tagad viņš zina par manu daiļradi.
Vai jūs neesat nogurusi no tā, ka klausītāji atkal un atkal grib klausīties jūsu vecās dziesmas, “zelta fondu”, nevis kaut ko jaunu?
Bija laiks, kad domāju, ka katrā koncertā kaut kas ir jāmaina, jāiekļauj jaunas kompozīcijas. Žurnālisti allaž pieprasa ko jaunu, bet klausītāji grib dzirdēt tikai to, ko viņi zina. Pati par to pārliecinājos, kad uz Igauniju sāka braukt pasaules līmeņa zvaigznes. Sāku sist kāju dziesmas ritmā un aplaudēt, ja atpazīstu melodiju. Ja skan kaut kas nezināms, tu sāc sarunāties ar savu blakusstāvošo: «Varbūt aizejam paņemt krūzi kafijas, ko?» Tā ir normāla reakcija. Manā koncertā Rīgā skanēs jaunas dziesmas, taču programmas pamatā būs hiti, kurus cilvēki vēlas dzirdēt visvairāk. Pati dievinu savu «zelta fondu» un ļoti priecātos, ja tas papildinātos ar jauniem skaņdarbiem. Tas man nodrošina garu mūžu uz skatuves. Gribu, lai cilvēki pēc koncerta atgriežas mājās labā noskaņojumā, labi atpūtušies, lai viņi aizmirst savas problēmas.
Visu interviju ar igauņu estrādes leģendu Anni Veski lasiet Sestdienā!