Amazones nedienu ietekme

Laiku pa laikam mediji ziņo par ugunsgrēkiem, kas posta Amazones lietus mežus, taču šovasar tie ir sasnieguši īpaši plašus mērogus. Brazīlijas Nacionālais kosmosa pētījumu institūts (INPE) ziņo, ka no 2019. gadā sākuma līdz jūlija beigām Brazīlijā vien izdega 18 629 kvadrātkilometri meža, kas ir par 74% vairāk nekā šajā pašā periodā pēdējo desmit gadu laikā. 

Kopumā visās Amazones baseina valstīs šogad līdz augusta beigām bija reģistrēti jau 25 934 mežu ugunsgrēki. Lai labāk ilustrētu lielo mežu izdegšanas apjomu, zinātnieki mēdz teikt, ka ik minūti aiziet bojā tik liela Amazones mežu teritorija kā futbola laukums.

Ugunsgrēki Dienvidamerikā notiek galvenokārt Brazīlijā, Bolīvijā un Paragvajā, un lielākoties to iemesls ir nelegāla atbrīvošanās no mežiem, lai izdegušajās teritorijās iekoptu lauksaimniecības zemes un platības liellopu ganībām. 

Taču šajā gadījumā uguns plosīšanās nav tikai lokāla Dienvidamerikas problēma – Amazones reģions ir unikāla un neaizstājama ekosistēma ne tikai Dienvidamerikas, bet visas planētas mērogā. 

Tie ir pasaulē vislielākie lietus meži, kas aizņem aptuveni 3,5% no planētas sauszemes teritorijas. Tā dēvētais Amazones baseins ir septiņus miljonus kvadrātkilometru liels, no kuriem 5,5 miljonus kvadrātkilometru klāj tieši lietus meži. Tie atrodas deviņu valstu teritorijās: lielākā daļa Brazīlijā (60%), kam seko Peru (13%), Kolumbija (10%), kā arī Venecuēla, Ekvadora, Bolīvija, Gajāna, Surinama, Gviāna. Tas ir specifisks biotops, kas, var teikt, lielā mērā rūpējas par klimata un hidroloģiskā cikla stabilitāti gan lokālā, gan visas pasaules mērogā, bet tieši Dienvidamerikā nodrošina zemes auglību un ūdens resursu pietiekamību visam reģionam.

Bizness pret vidi

"Lauksaimniecības organizācijas vai intensīvas dabas resursu apsaimniekošanas atbalstītāji ļoti spēcīgi lobē to, ka ir aktīvāk jāizmanto zemes resursi, ka aizsargājamo teritoriju ir par daudz, tās ir par lielu, ka ir jārada vairāk darbvietu un tā tālāk. Vislielākie Amazones lietus mežu ugunsgrēki notiek tieši Brazīlijā un ir saistāmi ar [tās] valdības politiku. Brazīlijas prezidents Žairs Bolsonaro ir paziņojis, ka valstī ir nepieciešams palielināt lauksaimniecības teritoriju daudzumu un intensīvas saimniekošanas apjomu, ir tikuši samazināti sodi par nelegālu mežu dedzināšanu, un tas ir devis zaļo gaismu daudziem ķerties pie savu zemju atmežošanas. 

Ja mēs salīdzinām to, ko dzirdam, Latvijā un citviet Eiropā, protams, atšķiras izteiksme, atšķiras dažādi nosacījumi, kā nonāk pie lēmumiem, un diskusiju kultūra, bet tie paši paziņojumi starp rindiņām ir izlasāmi gan Eiropā, gan Latvijā. 

Laiku pa laikam arī pie mums izskan jautājumi – vai Latvijā nav par daudz aizsargājamo teritoriju, vai zemes apsaimniekošanai nav jābūt intensīvākai, ka galu galā mums ir jāražo nauda, mums visiem ir vajadzīgas algas, tāpēc dabas aizsardzības jautājumi ir otršķirīgi un tie var pagaidīt. 

Tā, manuprāt, ir ļoti nepareiza retorika un īstermiņa domāšana," komentējot pašreizējo situāciju šajā jomā, uzsver Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis.

Amazones baseins aptver deviņas valstis, un katrai no tām ir sava politiskā nostāja, ko nosaka konkrētās valsts attīstības virziens. Taču pats Amazones baseins cilvēcei ir svarīgs tāpēc, ka tā ir unikāla dabas sistēma, kurā ir saglabājušies vislielākie lietus meži pasaulē, izteikta saldūdens upju sistēma, tur mīt aptuveni 10% no šobrīd aprakstītajām sugām pasaulē un vēl daudz dažādu līdz šim neaprakstītu sugu. Tā ir viena no vismilzīgākajām teritorijām pasaulē, kur šobrīd uzkrājas ogleklis. Intensīvi apsaimniekojot šos mežus, un it sevišķi dedzinot, jau minētais ogleklis atbrīvojas – tiek lēsts, ka šogad vien tur varētu būt atbrīvojies ap 200 megatonnām oglekļa, kas būtiski pārsniedz pieļaujamo oglekļa emisiju apjomu.
 

Prognozē globālu krīzi

Liela ietekme mežu ugunsgrēkiem ir arī uz Amazones baseina reģiona bioloģisko daudzveidību, kas savukārt var atstāt sekas arī globāli. Ja mēs runājam par bioloģisko daudzveidību, nevaram domāt tikai par savu valsti, pagastu vai zemes īpašumu. Ir ļoti daudz dažādu faktoru, kas joprojām nav līdz galam izpētīti, taču jau tagad skaidrs, ka būtiskas bioloģiskās daudzveidības pārmaiņas kādā reģionā var skart visu planētu.