Putina pensiju problēma

Nevarēs salabot zobus

Salīdzinot ar Eiropu un pasauli, Krievijas iedzīvotāji pašlaik var doties pensijā agri. Islandē un Norvēģijā pensionēties var no 67 gadu vecuma, bet ASV – no 66 gadiem. Latvijā pašlaik pensionēšanās vecums ir 63 gadi, bet 2025. gadā tas sasniegs 65 gadus. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīs vidējais pensionēšanās vecums ir 64,3 gadi vīriešiem un 63,7 gadi sievietēm. Savukārt Japānā valdība apspriež ierosinājumu palielināt pensionēšanās vecumu līdz 71 gadam, no kura varēs pretendēt uz valsts garantēto pensiju pilnā apmērā. 

Daudzi ekonomisti piekrīt politiķiem, ka Krievijā ir jāpalielina pensionēšanās vecums. Tam par iemeslu esot sabiedrības straujā novecošana un fakts, ka valdībai arvien vairāk naudas ir jānovirza pensijām. Valstī samazinās to iedzīvotāju skaits, kas veic obligātās iemaksas pensiju sistēmā, bet palielinās pensiju saņēmēju skaits. ANO prognozē, ka 2050. gadā 20% Krievijas iedzīvotāju būs vecāki par 65 gadiem. Kopš 2012. gada valdība par 40% ir palielinājusi pensijas, kas ir milzīgs slogs valsts budžetam. Maskava ik gadu valsts pensiju fondā ieskaita aptuveni 40 miljardus dolāru, bet šāds modelis nav ilgtspējīgs. Krievijas iedzīvotāju vidū nav populāri veidot uzkrājumus privātajos pensiju fondos, jo daudziem tam vienkārši neatliek līdzekļu. 

Pašlaik vidējā pensija Krievijā ir 13 342 rubļi (166 eiro), kas nav daudz, bet tomēr ir būtisks finansiāls atspaids miljoniem iedzīvotāju, jo īpaši tiem, kas dzīvo vieni.

Krievijā ir 46 miljoni pensionāru jeb aptuveni trešdaļa no visiem valsts iedzīvotājiem. 12 miljoni no viņiem turpina strādāt pārsvarā zemi atalgotus darbus. Ja no nākamā gada patiešām sāks palielināt pensionēšanās vecumu, miljoniem pirmspensijas vecuma cilvēku varēs aizmirst par cerētajiem papildu ienākumiem. 

"Daudzi no mums jau pašlaik dzīvo pazemojošos apstākļos – nauda pietiek maizei un pienam, un apģērba iegādei ķīniešu veikalos," Tatjana Nagibina, kura vada opozīcijas partijas Jabloko nodaļu Sibīrijas pilsētā Omskā, sacīja izdevumam The Financial Times. "Valdības jaunā politika būs fatāla." 

47 gadus vecā sabiedriskā transporta konduktore Larisa Kovaļova no Veļikijnovgorodas pilsētas Krievijas ziemeļrietumos ir satriekta par valdības iecerēto pensiju reformu. "Ar manu algu nepietiek, lai salabotu zobus. Domāju, ka man būs jāpaciešas vēl astoņi gadi, lai savestu kārtībā savu muti, bet tagad man būs jāgaida 13 gadu, sieviete stāstīja ziņu aģentūrai Bloomberg. Larisa mēnesī nopelna 23 tūkstošus rubļu (285 eiro), no kuriem pusi viņa tērē par mājokļa īri, kā arī uztur divus pieaugušos bērnus un dzīvesbiedru, kuri visi ir bez darba. "Bez pensijas es nekad nespēšu atbrīvoties no šī slazda." 

Lielai daļai strādājošo bērnu audzināšanā palīdz viņu pensionētie vecāki. 48 gadus vecā Tatjana Malkova, kura vada nelielu nekustamo īpašumu firmu, apgalvo, ka viņas galvenais darbs ir rūpes par četriem mazbērniem. Sieviete ir pārliecināta, ka bez viņas palīdzības pieaugusī meita nevarētu strādāt, tāpēc pensionēšanās vecuma palielināšana var radīt sarežģījumus daudzām ģimenēm, kur vecvecāki palīdz audzināt mazbērnus. "Cilvēki nevarēs atļauties pieņemt darbā aukli," ir pārliecināta Malkova. "Ja vecmāmiņām vajadzēs strādāt, bērni paliks bez vecākiem."