Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Lai būtu nākamais Google

Nordigen dibinātāji Roberts Bernāns (31) un Rolands Mesters (29) izveidojuši palīgu bankām kredītu izvērtēšanā. Abiem uzņēmējiem ir pamats domāt, ka tieši viņu piedāvātais pakalpojums savā nozarē šobrīd ir vislabākais pasaulē.

Abi puiši ir pazīstami jau kopš skolas laikiem. Pabeiguši Rīgas valsts 1. ģimnāziju, pēc tam kopā studējuši Rīgas Ekonomikas augstskolā. Tieši tur sapratuši, ka kaut kas jādara kopā. "Mums bija ļoti daudz sliktu ideju, tādu pārāk radošu," atceroties to laiku, smejas Rolands. "Nevar izdomāt strādāt ar bankām – tu vari tur nonākt," viņš tagad secina. 

Taču iesākumā noticis tāds ilgstošs "ideju nogalināšanas pasākums". Izskatās, ka abi uzņēmuma īpašnieki uz to ir meistari, jo arī tagad, kad produkts veiksmīgi attīstīts, sapņo jau par jaunām idejām, ko tad atkal būtu labi pārbaudīt. Ja pārbaude izturēta, ir vērts domāt par turpinājumu. 


Palīgsceļā uz kredītu 

Kas tad īsti ir Nordigen? Uzņēmums dibināts 2016. gadā, un tas izstrādā klientu kontu datu analīzi. Ko tieši tas nozīmē? Stāstot par savu piedāvājumu, Rolands atgādina vienkāršu patiesību – ka bankas vēlas finansēt jaunus klientus, taču nereti nezina, cik tas varētu būt riskanti. Lielai daļai ideju kredīti tiek atteikti, un cilvēki netiek klāt finansējumam, kaut varbūt tas būtu pieļaujams. Bankas vienkārši neprasot šo papildu informāciju. 

Vēl jāņem vērā, ka cilvēki mūsdienās pārvietojas ne tikai starp dažādām bankām, bet arī valstīm, tā teikt, ņemot līdzi savus konta datus. Tāpēc arī bankām šobrīd esot liela interese, kā šos datus var analizēt un izmantot pakalpojumu sniegšanā. Piemēram, ja mūsu tautieši Lielbritānijā grib paņemt kredītu, bankām ir interese saprast, kā ar savām finansēm viņu topošais klients rīkojies iepriekš Latvijā. 

Sākot veidot produktu, kas piedāvā klienta finanšu datu analīzi, puiši paši sākuši pētīt arī savus konta izrakstus un atbildēt uz jautājumu, kas no tā visa viņus padara par labiem bankas klientiem. "Es pieteicos dažādiem kredītiem tikai tādēļ, lai saprastu, kā notiek izvērtēšana," atceras Rolands, kurš ir pārliecināts, ka bankām šī informācija būs svarīga arvien vairāk un, visticamāk, nākotnē klienta finanšu dati kļūs par tādu kā nosacītu pasi, kas padara droši ticamu cilvēka kredītvēsturi. 

"Mēs būvējam arhitektūru tieši no analītiskās puses, lai tas būtu iespējams," paskaidro Nordigen izpilddirektors. Tātad, pirmkārt, svarīga ir šo datu kategorizēšana un, otrkārt, arī spēja saprast, vai potenciālais klients ir riskants un kāpēc. Nordigen gan nesniedz rekomendāciju – šim klientam var vai nevar izsniegt kredītu –, taču tā izstrādātā programma palīdz saprast kopainu. Pavisam vienkāršojot, var teikt, ka Nordigen piedāvā citādi nepieciešamās dokumentu kaudzes vietā kopsavilkumu, ko tad pēc konta vēstures var pateikt par potenciālo kredītņēmēju. 

No mūsu sarunas top skaidrs, ka Nordigen produkts ir gana sarežģīts. Prasu, vai nav bieži jāatbild uz jautājumiem, ko puiši vispār šajā nozarē dara un kāpēc. Roberts atzīst, ka viņa vecmamma joprojām nesaprot, ar ko mazdēls nodarbojoties, – esot palikusi vienkārši pie tā, ka viņš strādā informācijas tehnoloģiju jomā. "Mēs nestrādājam ar cilvēkiem, bet ar finanšu institūcijām, un tas mūsu risinājums ir ļoti tehnisks," skaidro Roberts. Viņš domā, ka patlaban jau lielākajā daļā gadījumu, kad Latvijā privātpersonas tiek pie kredīta, tiek izmantots arī Nordigen pakalpojums. 

Rolands vēl piebilst, ka šobrīd pasaule aizvien vairāk virzās uz to, ka nevis bankai, bet klientam pašam pieder tādi dati kā, piemēram, konta vēsture. "Tas ir pavērsiens, jo iepriekš bankas uzskatīja, ka tie ir viņu dati un cilvēkiem ir tikai piekļuve tiem," paskaidro uzņēmējs. To arī aizsargā Eiropas Savienības direktīva un tai pakārtotie dalībvalstu likumi. 


Neizdomāt problēmu 

Tomēr jāatzīst, ka Roberta un Rolanda radītais uzņēmums nepiedāvā gluži pašu vienkāršāko un visiem saprotamāko produktu. Tāpēc prasu, ko viņi būtu darījuši, ja dzīvotu pirms simt gadiem? "Noteikti ražotu mašīnas, man liekas, tad bija svarīgi ražot mašīnas," min Rolands, un Roberts papildina, ka tas noteikti būtu kaut kas radošs, mēģinājumi veidot kaut ko jaunu.  Varbūt to mašīnu izjaukt un saprast, kā uztaisīt labāk, vai darītu kaut ko citu – tādā Žila Verna stilā. 

Kāpēc nevar vienkārši pārdot desu? Viņi spriež, ka, visticamāk, viņiem tas nederētu. Ja nu vienīgi tad jāgatavo pasaulē vislabākās desas. "Mēs arī to īsti nedarām naudas dēļ, tāpēc tā desu pārdošana nav mums. Es noteikti varētu arī pakot desas, ja būtu izcils kolektīvs," tā Roberts. Bet kā tad saprast, kas ir īstā niša, ar ko strādāt? Abi daudz laika veltījuši tam, lai vēl pirms produkta izstrādes tiktos ar cilvēkiem un saprastu, kas patiesi ir vajadzīgs. Roberts domā, ka liela daļa jaunuzņēmumu neizdzīvo, jo paši mēdz izdomāt problēmas un rada to risinājumus. Taču patiesībā vissvarīgākais ir, vai problēma no tiesas ir aktuāla. "Neizdodas tāpēc, ka beigās tas nevienam nav īsti vajadzīgs," saka Roberts. Nordigen gājis citu ceļu – abi prasījuši cilvēkiem, kas būtu nepieciešams, un, kad jau tuvojušies risinājumam, vēlreiz pārprasījuši, vai kādam tas vispār būs vajadzīgs. 

"Mēs gājām pārdot, pirms mums bija uzrakstīta kaut viena koda rinda. Mums pat prezentācijas īsti nebija," atceras Rolands un vēl un vēlreiz uzsver, ka pats svarīgākais ir saprast, kas ir īstā problēma un vai par tās risinājumu kāds ir gatavs maksāt. "Ja tā problēma ir pietiekami dārga un pēc sarunas ar otru pusi to var noprast, ir vērts domāt, kā to risināt," tā Rolands. Roberts savukārt novērojis, ka daudzi uzņēmumi grib taisīt pārāk gudrus un sarežģītus risinājumus, kaut patiesībā ar konkrēto problēmu var tikt galā daudz vienkāršāk. 

"Mēs taisījām ļoti vienkāršu risinājumu ļoti skaidrai problēmai," atceras Roberts. "Mēs netaisām "raķešzinātni", bet ļoti intuitīvi domājam par problēmām un taisām praktiskus risinājumus."


Grib būt piemērs citiem 

Protams, arī Nordigen mērķis – līdzīgi kā citiem uzņēmumiem – ir iegūt jaunus klientus un attīstīt ražošanu. Taču puiši vēlas arī iedvesmot citus. Rolands atgādina, ka bieži kā labos piemērus, sākot jau no Skype, min dažādus Igaunijas uzņēmumus. "Mēs gribam būt tas viens Latvijas piemērs, jo, man liekas, tas var būt kā dzirksts, kas liks radīt citas jaunas kompānijas. Tagad mums tāda piemēra vēl nav," saka Rolands. Viņam gribētos, lai cilvēki, kas pabeidz augstskolu šeit, Latvijā, nevis uzreiz iet uz Accenture vai kādu citu lielu un starptautisku uzņēmumu, bet dibina paši savējos. 

Lai tas izdotos, gan svarīga ir darbinieku loma. Piemēram, viņu uzņēmumā strādājot cilvēki, kuriem, tāpat kā abiem dibinātājiem, ir svarīgi izaicinājumi un iespējas radīt ko lielu un nozīmīgu. Patlaban uzņēmumā strādā ap 30 darbiniekiem, bet birojs jau gatavojas pārvākties uz jaunām telpām, jo pašreizējās visiem vairs īsti nav vietas. Rolands ir uzņēmuma izpilddirektors, savukārt Roberts – tehniskais direktors. Abi ir arī tā īpašnieki. 

Labākā skola – pašu kļūdas

Gan Roberts, gan Rolands ne tikai atzīst, bet sarunā pat vairākkārt uzsver, ka veikuši daudz kļūdainu soļu. Un, šķiet, viņi tiešām priecājas par šo savu pieredzes skolu. Taču visbūtiskākā atziņa no visām saistoties ar latvisko mentalitāti. 

"Kad mēs sākām, gribējās taisīt kaut ko maziņu priekš sevis – tā, lai tu vari nopirkt tās savas divas mašīnas. Bet, kad tu braukā apkārt un redzi iedvesmojošus uzņēmējus, tu saproti, ka arī Latvijā var uzbūvēt kaut ko nenormāli labu, jo te ir cilvēki, kas zina lietas. Un tad, kad tu pārkāp pāri tam savam viensētnieka sindromam un saproti, ka visa pasaule tev ir pieejama, tad arī tu sāc plašāk skatīties. Es teiktu, ka kļūdas, ko mēs esam pieļāvuši, ir saistītas ar to, ka mēs esam bijuši pārāk piesardzīgi, bailīgi un kautrīgi," tagad saka Roberts. Viņaprāt, spēja nebaidīties un saprast, ka visu var, nākusi tieši tad, kad paši pamainījuši savu attieksmi. 

Taču, atgriežoties vēl pie viņu piedāvātā produkta, jājautā, kāpēc gan lai bankas pašas neprogrammētu sev šādu pakalpojumu un tas būtu jāpērk no Nordigen. Rolands zina, ka ir daļa banku, kas tik tiešām pašas izstrādā līdzīgus risinājumus, taču vairākumam nav tādu resursu. "Jebkurai bankai būtu nepieciešami viens līdz divi gadi izpētes un dārga komanda, kam vienīgais fokuss ir šī konkrētā niša," uzņēmuma priekšrocības pamato uzņēmējs. "Mēs esam vislabākie pasaulē, kas to dara," otrs no puišiem nekautrējas papildināt kolēģi. 

Viņuprāt, viss izdevies arī tāpēc, ka Latvijas uzņēmums bijis pirmais, kas sācis meklēt risinājumus banku nepieciešamībai pēc klientu datu analīzes. Bankām vienkārši esot ātrāk un lētāk nopirkt šādu pakalpojumu no malas. Lūgti nosaukt uzņēmuma pašreizējos klientus, puiši min, piemēram, banku Citadele, arī dažādas digitālās bankas Eiropā. Visus klientu vārdus gan nevarot atklāt – tie esot gana pazīstami, taču vēl nav publiskojami.


Bez administratīvā sloga

Lai ideju attīstītu, arī Nordigen bija nepieciešamas investīcijas. Izdevies piesaistīt gan dažādus riska kapitāla fondus, gan citus investorus. Tāpat būtisks atbalsts bijis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētais Eiropas Savienības (ES) atbalsts un ES atbalsta programma jaunuzņēmumiem.

"Mūsu pieredze liecina – ja tu esi divatā vai piecatā, izmantot šādas iespējas nav ļoti izdevīgi, jo administratīvais slogs ir liels, bet mūsu lielums šobrīd ir optimāls – tu neesi vēl tik nenormāli liels, un tev ir arī administratīvā kapacitāte to visu apkalpot," vērtē Roberts un nepievienojas tiem, kas sūkstās par grūto dzīvi. Viņaprāt, Latvijā administratīvais slogs nebūt nav pārspīlēts. "Tas ir līdzīgi kā ar mikrouzņēmumu nodokli. Ir daļa cilvēku, kas to izmanto savtīgos nolūkos, tāpēc cieš visi pārējie, kam tāpēc ir jāatskaitās VID desmitkārtīgi. Tas pats bija arī mums – tāpēc, ka bija cilvēki, kas LIAA čakarēja ar neīstām konferencēm, lai brauktu atpūsties, tāpēc, ka vide ir jāattīra, mums tas slogs ir liels." Viņš cer, ka ar laiku šādas problēmas izzudīs, jo administratīvā sloga jēga principā pazudīs.

Vai Robertam un Rolandam neapnīk strādāt vienam ar otru? Galu galā abi taču ir pazīstami kopš skolas laikiem. Tomēr puiši saka – lai gan viņu mācību pieredze ir līdzīga, abi ir gana atšķirīgi, lai katrs būtu spēcīgs savā jomā. "Es domāju, ka Rolands ir radošāks un es savukārt esmu vairāk analītisks, un tas ļoti labi sader kopā," saka Roberts. Savukārt Rolands sarunas nobeigumā vēl piebilst, ka «mums abiem ir sajūta, ka šī ir fantastiska iespēja un, ja mēs nestrādāsim pie tā, tad tā neizdosies. Bet, ja izdosies, mēs varam izveidot kompāniju, kas potenciāli būtu lielāka par Google". Roberts gan pret šādu kolēģa atziņu izturas nedaudz skeptiski, taču uzreiz arī atzīst: tieši šie dažādie skatījumi palīdz veiksmīgi attīstīties.   

 

Top komentāri

tups
t
Milzu prieks par Nordigen! Šis ir viens no retajiem jaunuzņēmumiem Latvijā, kas patiešām ir pasaules līmenī, nevis tikai sev un citiem to mēģina izmisīgi ieskaidrot ar avīžrakstu palīdzību. Lai veicas!
Paraugs, kur tiekties
P
http://ptac.gov.lv/lv/news/eiropas-komisija-uzliek-google-soda-naudu-242-miljardu-eiro-apmera
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Vīruss Zālamana gredzenā(4)

Tam vienkārši nevari būt gatavs – nekad! To latviešu operdziedātāja Anta Jankovska saka par savu un līdzcilvēku dzīvi koronavīrusa un tā izraisītās slimības Covid-19 smagi skartajā Itālijā. Valstī, ...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata