Simtgadīgās Bulduru tradīcijas var aiziet nebūtībā

Vai mums latviešiem īsti kaut ko vajag, jo viss ir nerentabli. Tikai mūsu darba rokas noder Eiropā.Vai vispār ir vērts iet mācīties, iegūt kādu izglītību, darba iespēju šeit nav.Jo labu darbu specialitātē var dabūt tikai ar pazīšanos neatkarīgi no tā, kā esi mācījies, jo diploms visiem viens un atestātu nevienam darba devējam nevajag.Un tā kā pensijā cilvēki dosies pēc 65 gadiem, tad jaunajiem speciālistiem atliek tikai gaidīt kāda nāvi, jo tā ir vienīgā iespēja palikt Latvijā, jo viss ir atkarīgs tikai no Latvieša dzīvildzes .Jaunieši to sen ir sapratuši un tāpēc dodas projām,jau laikus, jo saprot, ka citur viņi būs vajadzīgi.

Vai Bulduru Dārzkopības skolai nav valsts kultūrvēstures objekta statuss? To taču dibināja slavenais selekcionālrs Dindonis, ne? Valsts kultūrvēstures objekta statusam bija jābūt arī VEFam, Ķemeru sanatorijai, RRR, un Murjāņu sporta skolai, kur, ja nemaldos, sākās Latvijas kamaniņsportistu triumfa gājiens, kā arī vecajai labajai SĒNĪTEI!

Tās tradīcijas tur maz kas kopj. Pietiek ar tām puķēm, labāk inženierus.

Pati emu Bulduru absolvente, skumjo šo lasīt... Re, kā mums to izglītību valsts neprot uzturēt pie dzīvības. Arī Policijas akadēmijas joprojām žēl un ir neizpratne, kā to varēja atļauties likvidēt...

Vai tik pie neslavas celšanas direktoram pie vainas nav bijusī dārzkopības programmas vadītāja Gunta, kurai ar dārzkopības nozares vadīšanu un darbiem īsti neveicās. Intrigas vērpt gan padodas tīri labi.

Sanaaca darishana. Nu un -iespaids,ka direktoram vislabaak buutu paticis buut visam vienaa personaa.Jaasaka-vinjam labi izdodas ,,kaiteeklju izniicinaashana"savaa laucinjaa. Diemzheel sabiedriska iestaade taa funkcioneet nevar.Varbuut risinaajums buutu nomainiit direktoru ,nevis visas iestaades statusu.Ar veco direktoru ies taapat taalaak,tikai kur citur.

Nu nē, tikai ne pašvaldībai. Pilsētā nav vairāk brīvas bezsaimnieka zemes, kur varētu veidot daudzstāvu apbūvi. Mūsu lielā kaimiņa pilsoņi ir pilnīgi traki uz dzīvokļiem. Pa šo ziemu ir apbūvēta visa Dzintaru prospekta viena puse ar pabriesmīga izskata kubiem. Būvvaldei liekas, ka ir smuki! Runājot par pašreizējo skolu un peļņu- tā ir aplipusi ar personiskā biznesa projektiem- Onkele vien ar savu firmu un kur tad vēl skolas siltumnīcas, kur stādus brauc pirkt ne tikai no Jūrmalas. Pēdējos gados tur cenas ir pilnīgi neadekvāti augstas. Mani kaimiņi, paziņas tur vairs sen neko nepērk. Kur tad tā peļņa paliek?

Skola ir tomēr iesīkstējusi. Nekā jauna, vai nevarēja būt kādas akcijas kaut vai pašas Jūrmalas sakopšanai? Kaut vai ceriņu, rododendru vai tulpju stādīšana gar dzelzdceļa malu. Nekā! Tikai runā, ka 100gadu tradīcijas!

Rūpniecības flagmaņa VEFiņa tradīcijas aizgāja nebūtībā, un nekas. Vakar gāju garām Radiotehnikas rūpnīcai. Tukši izdauzīti logi. Pagalmā karuseļi. Toties blakus uzcelta Prizma, kurai pa sānu noejot vien vajadzīgas 15 min. "Dzīve kļuvusi labāka. Dzīvot kļuvis jautrāk!" Biedrs Josifs Vasirionovičs Staļins

saražojuši par daudz dārznieku, tas tiesa, - visiem darbu un peļņu privātajā sektorā neatrast. Izeja būtu - pašvaldībām beidzot iekārtot savu nodaļu apstādījumu kopšanais, algot profesionāļus, kas regulāri veido un kopj dobes, skvērus, parciņus. Un aizmirst krievu laiku uzskatus, ka jebkurš nepļautais zāliens ar salauzto beņķi ir apstādījums. Varbūt Bulduri paši var komplektēt tādas brigades no skolas beidzējiem? Sākt ar Jūrmalu un Rīgu: pašvaldības bagātas, nekoptu zālienu, nonīkušu krūmeļu bezgala daudz, lai dārznieki rosās. Lai pabraukā pa Eiropas pilsētām, kur PUBLISKO apstādījumu kopšana visa gada garumā jau sen ir t.s. "dārzu un parku trestu" ziņā.