Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +14 °C
Skaidrs
Sestdiena, 27. aprīlis
Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Bērna acīm

Janvāris Latvijā saistās ar barikāžu laiku. Tajos gados es vēl biju bērns, un manās personīgajās atmiņās vairāk par bailēm un neziņu, kuras noteikti netrūka daudziem, atmoda un liktenīgais janvāris palicis prātā ar pacēluma un brīva gaisa sajūtu.

Jā, bija jau arī bailes, bija traģiskais un upuri. Bija OMON kaujinieki, kas iebruka televīzijā un radio. Taču apkārtējo sejās bija kaut kas cits – gaisā jau jūtamā brīvības garša, dvēseles lidojums, kuru grūti apstādināt. Šķiet, tas labais bija jau tepat, tepat, pavisam tuvu – pašā mēles galā sajūtams.

Tik ļoti gribētos, lai līdzīgas sajūtas šogad būtu bērniem Ukrainā. Ka par spīti visam traģiskajam un ikdienas grūtībām viņos turētos cerība par to, ka visu šausmu beigas un atkal mierīgas debesis ir pavisam tuvu. Lai arī viņi uzvaras garšu varētu sajust tepat blakus, savas mēles galā.

Diemžēl aina ir krietni vien drūmāka. Vēl apmēram mēnesis, un varēsim atzīmēt smagu gadadienu – būs apritējuši divi pilni gadi, kopš Krievija iebruka Ukrainā, sākot nežēlīgu karu, kurā netiek taupītas ne dzīvojamās mājas, ne civiliedzīvotāji. Kādam bērnam karš ir atņēmis vienu vai pat abus vecākus, citam tas liek dzīvot nepārtrauktā cerībā, ka no kaujaslauka tomēr ir iespējams pārnākt. Taču viņiem visiem tas licis krietni ātrāk pieaugt. To atzīst arī viņi paši, pat vēstulēs Ziemassvētku vecītim rakstot par šausmām apkārt un dāvanā lūdzot praktiskas, ikdienā nepieciešamas lietas.

Vai ir iespējams bērniem kara vidū radīt svētku sajūtu? Vai var panākt, ka ikviens no mums, pat tie, kuri atpazīst raķešu skaņu un klātienē redzējuši sašautus cilvēkus, notic brīnumam un nezaudē cerību?

Tādu mazu brīnumu ukraiņu bērniem, kas dzīvo Krievijas pierobežas ciemos, jau otro gadu gādā cilvēki Latvijā. Vairāk nekā četri simti dāvanu janvāra sākumā mikroautobusos ceļoja vairākus tūkstošus kilometru, lai kaut uz mirkli ikvienam – gan saņēmējiem, gan devējiem – liktu noticēt, ka mazi brīnumi ir iespējami. Kopā ar šīm dāvanām gribētos visiem nodot arī cerību, ka labais vienmēr uzvarēs.

Kavējoties uz šīs nots, tomēr jārunā arī par citām lietām. Un gada sākums vienmēr ir arī tas laiks, kad ne tikai solām paši sev dzīvot pareizāk un labāk, bet arī mēģinām par to domāt plašākā kontekstā. Tā, piemēram, organizācijas, kas saistītas ar dabu, Latvijā ik gadu izvirza dažādas nominācijas, aicinot pievērst uzmanību kam īpašam mūsu augu un dzīvnieku pasaulē. Varbūt tas būs jauns bezmugurkaulnieks, ar kuru šogad iepazīsities, vai varbūt beidzot sāksit atšķirt dažādos Latvijas bērzus. Bet varbūt arī uz dabu un tajā notiekošo beidzot jāatsāk lūkoties bērna acīm – pamanīt, piefiksēt, ievērot, izpētīt, aptaustīt. Arī tie galu galā var izrādīties tādi mazi brīnumi, par kuru atklāšanu prieks ir lielāks, nekā gaidīts.

Lai izdodas! 

Šīs nedēļas, 19.-25. janvāra, žurnālā SestDiena lasiet:

SestDienas SALONS. Strauja upe vērtīgāka

Vides zinātnieks Jānis Šīre par mazo hesu nākotni, dabas sargu un saimniekotāju kara vēsturi un par to, kāds sakars Latvijai ar globālajām kataklizmām

 

DIENASGRĀMATA. Svētku debesis pār Ukrainu

Palīdzība Ukrainā ir vajadzīga ne tikai armijai un karavīriem. Lai svētku laikā kaut nedaudz iepriecinātu bērnus, kuri savus vecākus gaida mājās un kuriem karš licis pieaugt pārāk ātri, jau otro gadu no Latvijas uz mazajām Ukrainas skolām brauca Ziemassvētku ekspresis. Tas uz mirkli ļāva noticēt patiesam brīnumam

 

PASAULĒ. Draudi Sarkanajā jūrā

Huti kaujinieku uzbrukumi ūdensceļiem Sarkanajā jūrā, ne tikai likuši dot atbildes triecienus, kas joprojām turpinās, bet arī krietni sadārdzinājuši kravu pārvadājumus un liek pārdomāt tirdzniecības kuģu drošību

 

LAIKA MAŠĪNA. Ziemas sportam savas spēles

Pirms 100 gadiem Francijas Alpu pilsētiņā Šamonī sākās pirmās ziemas olimpiskās spēles, un starp 16 valstu pārstāvjiem tajās piedalījās arī divi Latvijas sportisti. Tolaik gan šīs sacensības oficiāli tika sauktas par Starptautisko ziemas sporta nedēļu un olimpiādes statusu ieguva vien post factum – pēc diviem gadiem

 

CEĻOJUMS. Atsvaidzinoša gaisa malks

Pēc priedēm un jūras smaržojošs gaiss, visapkārt kalni un saules pilni manderīni atrodami Melnkalnē – vietā, kuras apskatei un sajušanai ar pāris dienām nepietiks

 

IZPĒTĪTS. „Gumijas stiepšanai” ir iemesli

Zinātnieki izpētījuši, ka prokrastinācijas pamatā nav nevēlēšanās veikt kādu uzdevumu, bet gan ar to saistītās nepatīkamās sajūtas

 

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Televizoru pilna kapsēta un dīķis ar 20 vannām

Aprīļa pēdējā nedēļas nogalē visā Latvijā tūkstošiem tīras vides mīļotāju atkal pulcēsies Lielajā talkā, lai kopīgiem spēkiem savestu kārtībā tuvējo apkārtni, bet ne viens vien dosies talkot arī uz ...

Baltija nav NATO ķirzakas aste

Atvaļinātais vēstnieks Gints Jegermanis par jaunās ārlietu ministres lielāko izaicinājumu, stratēģisko kļūdu pēc "valodas referenduma" un par to, cik ilgi pastāvēs Krievijas draudi.

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata