Smadzeņu novecošana un ar to cieši saistītā prāta spēju pasliktināšanās ir biedējoša perspektīva ikvienam. Lai arī šis process ir nenovēršams, atsevišķu simptomu izpaušanos var aizkavēt diezgan ilgi. Zinātnieki noskaidrojuši, ka smadzenes no novecošanas īpaši labi pasargā viena ikvienam pieejama nodarbe – mūzikas instrumenta spēlēšana.
Kanādas un Ķīnas pētnieki noskaidrojuši, ka tie pieaugušie, kuri mūža gaitā gadiem ilgi spēlējuši kādu mūzikas instrumentu, vecumdienās spēj labāk uztvert trokšņainā vidē izskanējušus vārdus. Šo senioru smadzenes darbojas līdzīgāk jauniešu smadzenēm. Proti, tām vajag mazāk enerģijas, lai noturētu fokusu uz skaņas avotu.
PALIELINA SMADZEŅU REZERVES
Zināms, ka veciem cilvēkiem ne vien pasliktinās dzirde, bet arī spēja izšķirt dažādas skaņas un noteikt, no kurienes tās izskan. Savukārt muzicēšana palīdz uzturēt kognitīvos krājumus, ko varētu uzskatīt par smadzeņu rezerves sistēmu. Šī rezerve palīdz smadzenēm saglabāt efektivitāti un darboties kā jaunākām smadzenēm, pat cilvēkam kļūstot vecākam.
Pie šāda secinājuma zinātnieki nonāca eksperimentā, kurā bija iesaistīti aptuveni 70 cilvēki. 25 no tiem bija vecāka gadagājuma mūziķi ar vidējo vecumu 65 gadi, kuri spēlēja kādu instrumentu vismaz 32 gadus. Otrajā grupā bija 25 pieaugušie ar vidējo vecumu 66 gadi, kuri nebija nodarbojušies ar mūziku, un trešajā grupā bija divi desmiti divdesmitgadnieku, kuri nespēlēja mūzikas instrumentus.
Visi dalībnieki bija fiziski veseli, labroči, mandarīnu valodas runātāji no Ķīnas, kuriem bija normāla dzirde un nebija neiroloģisku problēmu. Katrs dalībnieks klausījās četrās zilbēs (ba, da, pa, ta), taču viņu darbu apgrūtināja skaļas fona skaņas trīs dažādos trokšņu līmeņos. Visā eksperimenta laikā dalībnieku smadzeņu aktivitātes attēli tika uzņemti ar magnētiskās rezonanses iekārtu.
PRĀTS STRĀDĀ KĀ JAUNĪBĀ
Testos vislabāk veicās gados jaunajiem cilvēkiem, kas ir viegli izskaidrojams. Lai arī neviens no viņiem nenodarbojās ar mūziku, jaunās smadzenes darbojās krietni asāk un labāk uztvēra saņemtos signālus. Taču muzikālie seniori uzrādīja krietni labākus rezultātus nekā nemuzikālie, jo īpaši mazāk trokšņainos apstākļos.
Secinājumus pastiprināja magnētiskās rezonanses attēli. Tie parādīja, ka gadu ilga mūzikas apmācība stiprināja saikni starp smadzeņu apgabaliem, kas atbild par dzirdi, kustībām un runu, atvieglojot skaņu apstrādi sarežģītās situācijās, piemēram, kad ir grūti atšķirt vienu balsi pūlī.
Darba autori nonāca pie slēdziena, ka, regulāri spēlējot kādu mūzikas instrumentu apmēram 12 stundas nedēļā, neatkarīgi no prasmju līmeņa iespējams izveidot «smadzeņu rezerves», kas arī vecumdienās ļaus apstrādāt informāciju pietiekami ātri, lai cilvēks neizjustu diskomfortu lēnīgās domāšanas dēļ.
«Labi noskaņots instruments nav jāspēlē skaļāk, lai to dzirdētu, un arī vecāku mūziķu smadzenes saglabājas precīzi noskaņotas, pateicoties daudzu gadu ilgai apmācībai,» žurnālā PLOS Biology publicētajā pētījumā rezumēja darba autors – Ķīnas Zinātņu akadēmijas pārstāvis Ji Du.
JĀSPĒLĒ MŪZIKAS INSTRUMENTI
Viņš piebilda, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri nekad nav spēlējuši mūzikas instrumentu, bija novērojama papildu aktivitāte dzirdes dorsālās plūsmas zonās, smadzeņu reģionos, kas darbojas kopā, lai palīdzētu apstrādāt skaņas un savienot tās ar darbībām. Tas liecina, ka novecojošās smadzenes strādā intensīvāk, lai kompensētu ar vecumu saistīto kognitīvo spēju pasliktināšanos.
Savukārt gados vecākiem cilvēkiem, kuri regulāri nodarbojās ar mūziku, bija lielāka līdzība ar jaunāku cilvēku smadzenēm apgabalā, kas atrodas frontālās daivas daļā un kontrolē kustības, īpaši ķermeņa labajā pusē, piemēram, labajā rokā vai plaukstā.
Pētnieki sliecas domāt, ka viņu atklājumi varētu novest pie jaunām smadzeņu darbību veicinošām terapijām, kas aizkavē demences attīstīšanos.
Par šādu iespēju liek domāt cits žurnālā Imaging Neuroscience publicēts pētījums. Tajā Kioto Universitātes komanda atklāja, ka gados vecāko pieaugušo cilvēku grupa, kas iemācījās spēlēt mūziku septiņdesmit gadu vecumā, četrus gadus vēlāk uzrādīja labākus rezultātus verbālās atmiņas testos.