Izdzirdot vārdu savienojumu «kļavas lapas zeme», šķiet, ikvienam būs skaidrs, ka runa ir par Kanādu. Jau kopš XVIII gadsimta nogales daudzi kanādieši kļavas lapu uzskatīja par savu nacionālo simbolu, bet kļavu sīrups vēl joprojām pavisam noteikti ir tā delikatese, kas jānopērk ikvienam šo valsti apmeklējušam tūristam, vēsta CBC. Neoficiāli kļavas lapa kā Kanādas atpazīstamības simbols izmantota jau sen, taču valsts karogā tai vieta atradās vien 1965. gadā. Tad, 15. februārī, stājās spēkā likums, ko iepriekšējā gadā pēc ļoti niknām un skandalozām diskusijām apstiprināja valsts parlaments, bet pēc tam akceptēja Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II.
Kaut gan kopš XIX gadsimta nogales Kanādai bija piešķirtas plašas pašpārvaldes tiesības, oficiāli tā joprojām skaitījās Britu impērijas domīnija un izmantoja britu valstiskos simbolus. Tas attiecās arī uz karogu. Taču pagājušā gadsimta otrajā pusē ģeopolitiskā situācija mainījās. Otrajā pasaules karā novājinātā Apvienotā Karaliste bija spiesta atteikties no savām impēriskajām ambīcijām, piešķirot neatkarību vienai kolonijai pēc otras. Bet kanādieši tikmēr aizvien skaidrāk un noteiktāk apzinājās sevi kā atsevišķu nāciju un pašpietiekamu valsti, kurai pienākas arī savi nacionālie simboli. 1958. gada augustā sarīkotajā Gallup aptaujā 85,3% kanādiešu paziņoja, ka, pēc viņu domām, ir nepieciešams "jauns valsts karogs, kas neatgādina nevienas citas valsts karogu", raksta Toronto Star.
Bija tikai laika jautājums, kad šo vēstījumu sadzirdēs politiķi un sāks rīkoties, lai pildītu iedzīvotāju pārliecinošā vairākuma vēlmi. Šis piemērotais brīdis radās 1964. gadā, kad Kanādā pie varas nāca līdz tam opozīcijā bijusī Liberālā partija, kuras līderis Lesters Pīrsons jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija deklarējis, ka jauna karoga apstiprināšana būs viena no viņa valdības prioritātēm.
BRITU MANTOJUMS
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 14. - 20. februāra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!