Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka ļaudis visā pasaulē atzīmējuši vasaras saulgriežus jau kopš akmens laikmeta un daudzās senajās kultūrās tie bijuši vieni no nozīmīgākajiem svētkiem, raksta History.com. Saulgriežu naktī tradicionāli kurināti ugunskuri, bet to pelni vēlāk izmantoti dārzu un tīrumu mēslošanā, jo saskaņā ar ticējumu – augsne, kas saņēmusi gada īsākajā naktī dedzinātas uguns pelnus, kļūst auglīgāka. Lai aizbaidītu ļaunos garus, ļaudis rotājušies ar ziedu un dziedniecisku augu vītnēm vai vainagiem.
CNN norāda, ka uguns simbolizē gan atdzimšanu, gan siltumu, faktiski to pašu sauli. Kad dienas pamazām kļūst īsākas un saules gaismas paliek mazāk, to aizstāj uguns. Jo tuvāk mūsu planētas poliem un jo izteiktāka ir atšķirība starp dienas garumu ziemā un vasarā, jo vairāk cilvēki izjūt saules nozīmi. Ar to arī izskaidrojams fakts, ka saulgriežu svinēšanā dziļāk iesakņojušās tradīcijas Eiropas un Ziemeļamerikas ziemeļos dzīvojošajām kultūrām.
"Vasaras saulgriežu nozīmei senajās kultūrās bija daudzi aspekti, kas bija saistīti ar kalendāra uzturēšanu, lauksaimniecībā veicamajiem darbiem, bet klejotāju gadījumā – zīmi, ka pienācis laiks pārcelties uz kādu citu vietu. Liela nozīme šo svētku atzīmēšanā bija dažādiem rituāliem, un tas jau attiecas uz seno kopienu kultūras dzīvi," sarunā ar NBC skaidrojusi Sanfrancisko Universitātes profesore Aparna Venkatesana.
Kristietības uzvaras gājiens Eiropā gan ieviesis savas korekcijas, un baznīcas kalendāros esošās Jāņa Kristītāja dienas (24. jūnijs) atzīmēšana jau gadu simtiem ilgi saplūdusi ar daudz senākajām saulgriežu tradīcijām.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 21. - 27. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!