Kurā pasaules valstī dzīvo visrupjākie cilvēki? Ja ticam austrāliešu pētniekiem, tad vissulīgāk lamājas amerikāņi. Te gan jāuzsver, ka pētījums veikts tikai angļu valodā runājošajā pasaules daļā, tādēļ vairākas citas ar plašu lamuvārdu krājumu pazīstamas tautas palikušas aiz borta.
Salīdzinot 20 valstīs mītošo cilvēku komunikācijas paradumus, Kvīnslendas Universitātes Brisbenā pētnieki konstatēja, ka 0,036% no visiem amerikāņu rakstītajiem vārdiem ir uzskatāmi par rupjiem. Otrajā vietā šajā neglaimojošajā sarakstā ierindoti briti, kuru lamāšanās intensitāte ir ievērojami zemāka – 0,025%. Trešie ir paši austrālieši ar 0,022%, bet nākamās trīs vietas ar ļoti līdzīgu rezultātu ieņem Singapūras, Jaunzēlandes un Malaizijas iedzīvotāji. Interesanti, ka ar alus bāru kultūru izslavētie īri lamājas mazāk. Sarakstu noslēdz Bangladeša, kur lamuvārdi sarakstē izskan ārkārtīgi reti. Tie veido vien 0,007% no visas komunikācijas.
POPULĀRĀKAIS IR F… VĀRDS
Darba gaitā zinātnieki izanalizēja 1,7 miljardus vārdu, kas publicēti blogos, sociālo tīklu ierakstos un portālu ziņās. Kā jau varēja sagaidīt, visbiežāk lamas izskanējušas vietnēs, kurās saturu brīvi veido paši cilvēki un tas lielākoties ir neformāls, proti, blogos un socializācijas portālos.
Datu analīze ļāva darba autoriem noskaidrot arī katrā valstī biežāk izmantotās rupjības. Tās bieži vien tika daļēji apslēptas vai uzrakstītas gramatiski nepareizi, lai publicēšanas vietnēs iestrādātie filtri nespētu tās identificēt un dzēst, tomēr pētniekiem izdevās uzskaitīt arī šos gadījumus. Rezultātā tapis zināms, ka amerikāņu iecienītākie «kaujas saucieni» ir Holivudas filmās bieži dzirdētie lamuvārdi asshole un fuck, briti visbiežāk lieto cunt, bloody un twat, kamēr īri izvēlas viņiem raksturīgo feck. Pakistānieši, kuriem angļu valoda ir otra oficiālā, angliski nelamājas bieži, taču lielākoties lieto vienu vārdu – butthole. Kopumā visās 20 valstīs visbiežāk rakstītā rupjība ir fuck.
PALĪDZ IZPRAST SAZIŅU
Žurnālā Lingua publicētais pētījums ir pirmā šāda veida plaša mēroga valodas analīze, norāda darba autori. Viņi vulgāru valodu raksturo kā «dabisku rotaļu laukumu lingvistiskā radošuma atraisīšanai, cilvēkiem pastāvīgi pārveidojot un pielāgojot savu izpausmju estētiku». Viņus pašus īpaši izbrīnīja fakts, ka austrālieši sarakstā ir vien trešajā vietā.
«Austrālieši vulgaritāti, lamāšanos un slengu patiešām uzskata par daļu no savas kultūras – tā ir iesakņojusies mūsos,» raksta vadošais pētnieks Dr. Martins Šveinbergers, «viens no iespējamajiem skaidrojumiem ir tāds, ka austrālieši ir konservatīvāki, rakstot tiešsaistē, bet ne tik ļoti, kad tiekas klātienē.»
Viņš piebilda, ka pētījums var palīdzēt ieceļojušajiem cilvēkiem laikus uzzināt, vai lamāšanās ir svarīga sociālās mijiedarbības sastāvdaļa, un sagatavoties šādai komunikācijai.
«Spēja saprast, kad ir pareizi lietot humoru, neformālus izteicienus vai pat vieglu vulgaritāti, var būtiski ietekmēt iekļaušanās sajūtu, attiecību veidošanu un ikdienas dzīvi jaunā kultūrā. Runa nav tikai par pareizu runāšanu – runa ir par atbilstošu runāšanu,» uzsver pētnieks.
Jāatceras, ka pētījuma objekts bija rakstiskā valoda. Mutvārdu saskarsmē lamuvārdi izskan daudz biežāk, tomēr varam pieņemt, ka vispārējo kultūras līmeni no šī pētījuma var nojaust.