Droši vien ikviens ir redzējis asa sižeta filmas vai seriālus (2019. gada Čornobiļa/Chernobyl ir viens no pēdējiem spilgtākajiem piemēriem), kurās aizsargtērpos ģērbti vīri pārvietojas radioaktīvā piesārņojuma zonā, rokās turot nelielas, visbiežāk dzeltenas krāsas ierīcītes, raksta The Conversation. Tie tad arī ir Geigera skaitītāji, un, ja šis aparāts sāk neganti tikšķēt, tad ir skaidrs, ka tālāk doties jau kļūst bīstami.
Kopš 1928. gada, kad Geigers izgatavoja pirmo dozimetra modeli, tas piedzīvojis tikai pavisam nelielas pārmaiņas un modernizāciju (sākotnēji šie aparāti nereģistrēja neitronu starojumu), kas lielākoties attiecas uz dizainu, taču ne darbības principiem. LiveScience.com norāda, ka ar radiācijas pētīšanu Geigers nodarbojies jau kopš brīža, kad pabeidza fizikas studijas universitātē, un pamati skaitītāja izgatavošanā tika likti 1908. gadā, kad viņš strādāja Mančestrā. Pēcāk radiācijas un arī kosmiskā starojuma izpēte kļuva par Geigera galveno aizraušanos. Interesanti, ka savas ilgās karjeras laikā viņš strādājis kopā ar daudziem Nobela prēmiju laureātiem, taču pats allaž tā kā palicis ēnā un viņa nopelni nav īpaši izcelti.
Ļoti iespējams, tas saistīts ar faktu, ka arī nacistu valdīšanas laikā Geigers palika uzticīgs dzimtenei un darbojās Vācijā, iesaistoties (gan ne īpaši aktīvi) kodolieroču izstrādāšanas projektā, kas gan drīz tika apturēts, raksta BBC Science Focus. Otrā pasaules kara beigās viņš no Berlīnes pārcēlās uz Potsdamu, tā arī nespēja atgūties no smagas slimības (ar radiāciju gan tai nebija nekādas saistības) un nomira 1945. gada 24. septembrī. Iespējams, 62 gadus veco Geigeru padomju okupācijas spēki būtu vēlējušies savervēt, taču – nebija lemts.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 19. - 25. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!