Divu cilvēku attiecību ritējumā var pienākt lūzuma brīdis, pēc kura vienīgais iespējamais ceļš ir komunikācijas izbeigšana. Vācijas zinātniekiem izdevies identificēt šo "neatgriešanās punktu", kad salabšana vairs nav iespējama, kā arī izmērīt laiku līdz nenovēršamajam šķiršanās brīdim. Attiecību sabrukums ilgst 7–28 mēnešus un visos gadījumos beidzas vienādi.
LAIKUS JĀPAMANA
Pētnieki no Johannesa Gūtenberga Universitātes Maincā atklāja divas irstošu attiecību fāzes. Pirmā ir pakāpeniska apmierinātības samazināšanās, kad partneri kļūst piekasīgāki viens pret otru, taču šajā posmā attiecības vēl var saglābt. Ja tas netiek darīts, iestājas lūzuma punkts, kad vairs nekas nepasargās no šķiršanās. Vēl jo ļaunāk, ka abiem šis brīdis neiestājas vienlaikus.
Saskaņā ar pētījumu viens no partneriem parasti sasniedz neatgriezeniskās attiecību sabojāšanās fāzi aptuveni gadu agrāk nekā otrs. Tas ir vēss un nepatīkams attiecību periods, kurā ir maz prieka, taču viens no partneriem vēl uzskata, ka visu izdosies vērst par labu. Brīdī, kad viņš apzinās, ka otrs jau faktiski ir pieņēmis lēmumu pielikt punktu, attieksme ļoti strauji pasliktinās, un attiecības dažos mēnešos sašķīst pa vīlēm – sliktākajā gadījumā līdz pat tādam stāvoklim, ka abi spēj komunicēt tikai ar starpnieku palīdzību.
"Kad šī lūzuma fāze ir sasniegta, attiecībām ir lemts beigties," žurnālā Journal of Personality and Social Psychology publicētajā ziņojumā secina darba autore profesore Janīna Bīlere. Viņa gan piebilst, ka gandrīz ikvienu ģimeni ir iespējams izglābt, ja vien abiem dzīvesbiedriem izdodas laikus pamanīt pirmo attiecību pasliktināšanās fāzi un atjaunot interesi vienam par otru.
10 GADU LEJUPSLĪDE
Viņa pie šāda slēdziena nonāca, izanalizējot 11 295 Vācijā, Austrālijā, Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē dzīvojošu cilvēku neveiksmīgo attiecību stāstus. Kontroles grupā tika izmantoti pāri, kuriem izdevās saglābt ģimeni. Dalībnieku pieredze bijusi dokumentēta 12 līdz 21 gada garumā, un visas neveiksmīgās attiecības ritējušas pēc vienāda scenārija. Proti, pēc mīlestības pilnā kopdzīves sākuma rutīna cilvēkus pamazām atvēsinājusi, kā rezultātā apmierinātība ar attiecībām pakāpeniski slīdējusi lejup. Dalībnieku pieredzes analīze rāda, ka lēnā attālināšanās samērā nekaitīgi ilgst aptuveni desmitgadi.
Pirmais pavērsiena punkts iestājas, kad apmierinātības novērtējums noslīd mazliet zem astoņām ballēm 10 ballu skalā. Tas ir mazliet pārsteidzoši, jo daudziem atzīme astoņi varētu šķist ļoti laba. Skaidrojums ir diezgan vienkāršs: novērtējumu paaugstina vispārējā apmierinātība ar dzīvi. Proti, ārpus attiecībām cilvēki lielākoties jūtas labi. Viņi gūst panākumus karjerā, finansiāli jūtas komfortablāk nekā jaunībā, priecājas par bērnu panākumiem, kā arī ir atraduši prieka avotu ārpus mājas, piemēram, interesantu hobiju vai aizraujošu darbu. Bieži vien tieši tādēļ attiecības paliek novārtā.
STRAUJI UZ GALU
Kad pakāpeniskā lejupslīde sasniegusi pirmo pavērsiena punktu, lejupslīde kļūst krietni straujāka un partneriem ir steidzami jārīkojas. Ja tas nenotiek, turpmākajos divos gados apmierinātība pietuvojas atzīmei seši, kas skolā vēl ir apmierinoša, bet attiecībās acīmredzami vairs ne. Šajā brīdī jau iestājas pamatīgs atsalums, ko atkausēt vairs neizdodas. Viss jūk un brūk, bieži vien ārkārtīgi ātri.
Lai sarežģījumi tik tālu nenonāktu, psihoterapeiti iesaka ievērot vairākus svarīgus nosacījumus: neignorēt problēmas attiecībās, nemēģināt izskaust partnera trūkumus, bet mazināt savējos, noteikt komforta robežas, kā arī vienmēr atcerēties, kādēļ iemīlējāties dzīvesbiedrā.