Balstoties uz iepriekšējo pētnieku, tostarp matemātiķa Alana Tjūringa, darbu, amerikāņu speciālistu komanda ir nākusi klajā ar teoriju, kas var izskaidrot, kā šūnas saliekas kopā, lai radītu rakstus.
«Nepilnības ir visur dabā,» žurnālā Matter raksta darba autori, «mūsu darbs aizdara plaisu starp idealizētiem modeļiem un reālu sistēmu haotisko skaistumu.»
Pētnieki izveidoja matemātisku modeli, kas spēj simulēt tādus rakstus, kas izskatās pārsteidzoši līdzīgi dabā sastopamajiem. Viņi sāka ar Tjūringa izvirzīto teoriju, kas nosaka, ka, ādas audiem attīstoties, tiek ražotas ķīmiskas vielas, kas izkliedējas organismā – līdzīgi kā kafijā ieliets piens. Dažas no šīm ķīmiskajām vielām aktivizē pigmentu ražojošās šūnas, veidojot plankumus vai svītras, savukārt citas ķīmiskās vielas kavē šīs šūnas, radot tukšas vietas starp tām.