Cilvēki pamanās paveikt prātam grūti aptveramas izdarības visnepiemērotākajā laikā un vietā, izsaucot pamatīgu sabiedrības sašutuma vētru. Dažkārt tā ir apzināta rīcība, citkārt absolūta vienaldzība par apkārtējo domām, bet ik pa laikam šādas situācijas notiek tikai tāpēc, ka cilvēki nezina attiecīgajā kultūrā vai kopienā valdošās uzvedības normas. Lai apgaismotu nezinīšus, zinātnieki identificējuši visnepiemērotāko rīcību 10 ikdienišķās situācijās.
Aptaujājot vairāk nekā 25 tūkstošus cilvēku no 90 kopienām visā pasaulē, Zviedrijas zinātnieki izstrādājuši universālu ceļvedi, kas varētu pasargāt no iekulšanās nepatikšanās gan dzimtenē, gan ārvalstīs. Tajā aprakstīta uzvedība, kāda faktiski jebkur pasaulē varētu izraisīt apkārtējo nosodījumu, kā arī ieteicamā rīcība, kas vairumā zemju tiek uzskatīta par normālu.
NESTRĪDĒTIES, NEKLAIGĀT
Ieskatoties Melardālenas Universitātes pētnieku sagatavotajā informatīvajā materiālā, uzreiz redzams, ka cilvēkiem kopumā ļoti nepatīk trokšņošana. Kliegšana, lamāšanās, strīdēšanās ir rīcība, kas saņēmusi vienu no zemākajiem novērtējumiem gandrīz visās desmit piedāvātajās situācijās.
Aplūkojot katru kategoriju atsevišķi, vairums atbilžu sakrīt ar labi audzināta cilvēka priekšstatiem par kulturālu uzvedību. Piemēram, darba intervijā visnepiemērotākā rīcība ir skūpstīšanās, lamāšanās un kliegšana. Nepieņemama šķiet arī austiņu lietošana sarunas laikā un flirtēšana. Smiešanās un flirtēšana bēru laikā spēj izvest no pacietības pat visnosvērtākos līdzcilvēkus, tieši tāpat kā klaigāšana un dziedāšana bibliotēkā vai kinoteātrī.
Interesanti, ka aptaujas dalībnieki nav spējuši identificēt pilnīgi nepieņemamu uzvedību darbavietā. Acīmredzot respondenti pieredzējuši gana daudz dīvainību, lai gan romantisku jūtu, gan niknuma izpausmes netiktu vērtētas kā pilnīgs tabu. To pašu var teikt arī par sabiedrisko transportu, uzvedību uz ietves un ēdināšanas iestādēs.
Ballītēs, šķiet, ir atļauts pilnīgi viss, un tur apkārtējos drīzāk kaitina, ka kāds ir nolēmis palasīt avīzi vai paklausīties savu mūziku austiņās. Arī parkā var darīt teju jebko un vienīgie traucēkļi ir ķildošanās, ko pavada lamuvārdi, kā arī miera traucēšana, skaļi sarunājoties.
NORMĀLI, PAT JA DĪVAINI
«Fokusēšanās uz ikdienišķām situācijām atbilst jaunajai tendencei morālajā psiholoģijā iet ārpus klasiskajām morālajām dilemmām un pētīt biežāk sastopamos konfliktus, ar kuriem cilvēki saskaras ikdienas dzīvē,» motivāciju veikt šādu pētījumu žurnālā Communications Psychology skaidro darba autors Kimmo Ēriksons.
Interesanti, ka sarunāšanās un ēšana darbavietā tiek uzskatīta gandrīz par tikpat akceptējamu parādību kā ieturēšanās parkā, savukārt flirtēšanu un skūpstīšanos cilvēki ir gatavi pieciest tikai ballītēs. Pat smiešanās ārpus ballītēm netiek uzskatīta par īsti normālu rīcību, savukārt publisku raudāšanu sabiedrība spēj pieņemt vien bērēs un kinoteātrī.
Jāpatur prātā, ka šie rezultāti ir kā «vidējā temperatūra slimnīcas palātā» un katrā valstī skatījums ir mazliet atšķirīgs. Tomēr vispārējās tendences ir redzamas un secinājumus var izdarīt.
«Ikdienas normas nav statiskas. Šķiet, tās konsekventi mainās visā pasaulē, kas liecina par kopīgu kultūras evolūcijas trajektoriju. Mūsu atklājumi sniedz ieskatu cilvēku universālo vērtību un kultūras atšķirību mijiedarbībā, kas veido sociālo dzīvi visā pasaulē,» skaidro darba autori.