Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Vešņakovs: Krievu pasaulei nav robežu. Mēs jūs gaidām, ja paši tā izlemsiet

Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs intervijā žurnālam Sestdiena skaidro, vai iespējama impērijas atjaunošana un vai Latvija uzskatāma par "krievu pasaules" sastāvdaļu.

Fragments no intervijas:

Ko Krievija darītu, ja tiktu izveidota, piemēram, "Latgales tautas republika" un tur kādi cilvēki paziņotu, ka vēlas neatkarību vai kļūt par Krievijas daļu?

Pirmkārt, neesmu dzirdējis par tādu noskaņojumu Latgalē. Tāpēc nevajag mani ievilkt kaut kādos mītos, kas dažreiz parādās masu medijos. Vēl vairāk — mēs cienām jūsu valsti, ievērojam jūsu likumus un noteikumus. Tāpēc šajā jautājumā nekādu mēģinājumu no Krievijas puses uzkurināt kaislības nav bijis un nebūs. 

Vai pieļaujat, ka Latvija vai kāda Latvijas daļa kādreiz kļūs par daļu Krievijas?

Nevaru to iedomāties. Latvija ir patstāvīga un suverēna valsts, un nedomāju, ka tā šo jautājumu pārskatīs. Savukārt, ja jūs to pārskatīsiet un izlemsiet savādāk — lūdzu! Mēs esam atvērti, lai jūs pievienotos Eirāzijas savienībai. Šī ekonomiskā savienība ir atvērta visiem.

Putins pirms dažiem gadiem paziņoja, ka tam, kurš neskumst par PSRS sabrukumu, nav sirds, tāpat viņš to nosaucis par lielāko XX gadsimta ģeopolitisko katastrofu. 

Ja reiz paziņoja, tad paziņoja. No cilvēciskā viedokļa viņam droši vien ir taisnība. Sabruka liela valsts, cilvēkiem radās daudz problēmu, piemēram, Latvijā parādījās liels skaits nepilsoņu. Latvijā tā droši vien vairākums neuzskata, taču bijušās PSRS republikās ir daudz cilvēku, kuri domā, ka sabrukums varēja notikt civilizētāk un gudrāk. Varēja izdarīt tā, lai ciestu pēc iespējas mazāk cilvēku. Ja to uztvērāt kā viņa aicinājumu atjaunot PSRS, tad es šajos Putina izteikumos neko tādu neredzu. Tas ir cilvēcīgs vērtējums par to, kas notika. Taču atgriešanās pie tās valsts, tajā izskatā un tajā formā, nav iespējama. 

Vai Krievija nesapņo par impērijas atjaunošanu?

Nē, tas ir absolūti izslēgts. Vienlaikus tas neizslēdz ekonomiskas savienības. 

Ko nozīmē jēdziens "krievu pasaule"?

Tas ir filozofisks jēdziens. Šī jēdziena izpratnē krievu pasaulei pieder tie, kurus vieno krievu valoda, kultūra un vēsture. Šai pasaulei nav robežu.

Tajā ietilpst arī Latvija?

Saprotiet, tas taču ir filozofisks, nevis valstisks jēdziens. Ja jūs šo jautājumu uzdodat man, es jums atbildu — nē, Latvija tur neietilpst. Taču vienlaikus Latvijā, protams, ir cilvēki, kuri sevi pieskaita šai pasaulei. 

Krievijas sastāvā esošajā Baškortostānā dzīvo diezgan daudz etnisko latviešu. Tad jau, sekojot šai loģikai, varam runāt par to, ka Krievija ietilpst "latviešu pasaulē".

Jā, jūs varat tā teikt. Daudz latviešu dzīvo ne tikai Baškortostānā. Viņi dzīvo arī Eiropas Savienības valstīs, Austrālijā un ASV. 

Krievija daudzkārt ir paziņojusi, ka aizstāvēs savus pilsoņus ārzemēs. Kā jūs viņus gatavojaties aizstāvēt?

Tieši tāpat, kā savus pilsoņus aizstāv ASV, Izraēla vai Latvija. Ja kādam Krievijas pilsonim Latvijā rodas problēmas, pie kā viņš vēršas? Viņš dodas uz Krievijas vēstniecību. Nesen uz šejieni atbrauca sieviete vēlīnā grūtniecībā, un viņai sākās priekšlaicīgas dzemdības. Bet nebija apdrošināšanas. Kurš viņai un diviem šeit piedzimušajiem dvīnīšiem palīdzēja? Krievijas vēstniecība. Lūk, mūsu palīdzības formas — juridiski, diplomātiski un materiāli.

Ar ieročiem arī esat gatavi aizstāvēt?

Ko? Savu valsti? Jā!

Nē, Krievijas pilsoņus Latvijā.

Krievijas pilsoņus Latvijā neesam gatavi un netaisāmies. Kāpēc?

Vai viņi, ja te sāksies Ukrainai līdzīgi notikumi, šādu nostāju neuztvers kā nodevību?

Pagaidiet! Latvijā ir gandrīz 50 000 Krievijas pilsoņu, un viņu aizsardzības formas es ilustrēju ar stāstu par sievieti, kurai sākās priekšlaicīgas dzemdības. Jums ir kādas pretenzijas? Jums ir kādas bažas? Tad es gribu tās kliedēt — mēs ar ieročiem rokās nevienu te netaisāmies iekarot. 

Vai ir iespējams militārs konflikts starp Krieviju un NATO?

(Domā.) Ja domā hipotētiski un abstrakti, ir iespējams. Bet tas ir nepieļaujami. 

Vai Krievija kā PSRS tiesību pārņēmēja būtu gatava apmaksāt rēķinu par okupācijas laikā Latvijai nodarītajiem zaudējumiem?

Par ko? Mēs neredzam nekādus iemeslus šāda jautājuma aktualizēšanai. 

Vai Krievija nejūt morālu atbildību par PSRS rīcību?

Mēs esam PSRS juridisko tiesību pārņēmēji. Juridisko, bet ne politisko. Ja jūs dodat mājienu uz Staļina represijām, tad Krievija no tām cieta vairāk par jebkuru citu padomju republiku. Starp citu, šajās represijās cieta arī mana ģimene. Tāpēc nevar runāt par to, ka jaunā Krievija būtu politiski atbildīga par Staļina represijām. 

Vai Krievija ir gatava nosodīt Staļina režīma noziegumus pret Latviju?

Tie tikuši nosodīti jau padomju laikos, tāpēc tā ir aizvērta vēstures lappuse. Man un lielākajai daļai Krievijas pilsoņu Staļins nav varonis. Oficiālā līmenī nekad nav bijis jautājuma par viņa reabilitāciju.

Kāpēc jūs neielaižat Krievijā tādus cilvēkus kā, piemēram, režisors Alvis Hermanis un politologs Andris Sprūds?

Kāpēc jūs uz Jūrmalas pasākumu (konkursu Jaunais vilnis — red.) neielaidāt mūsu māksliniekus? Uzvedieties cienīgi, kā kaimiņiem pieklājas. Izdomātu iemeslu dēļ neielaižot Latvijā mūsu cilvēkus, jūs rīkojāties zemiski.

Vai tad uz cūcību atbildēt ar cūcību ir tādas lielvalsts kā Krievija cienīgi?

Ir diplomātijas paņēmieni, kurus mēs neesam izgudrojuši un ieviesuši. Un mēs nebijām tie, kuri aizsāka melnos sarakstus. 

Jūs kā vēstnieks esat tas, kurš pārstāv Krievijas intereses Latvijā un vislabāk pārzina situāciju uz vietas. Vai jūs bijāt tas, kurš ieteica neielaist tieši Hermani un Sprūdu?

Lēmumu pieņēma Krievijas atbildīgās institūcijas.

Bet kurš deva padomu?

Lēmumu pieņēma Krievijas atbildīgās institūcijas. Ņemot vērā arī aizvainojošos un antikrieviskos Hermaņa publiskos izteikumus. 

Lietuvā un Igaunijā pēdējos gados ir aizturēti vairāki Krievijas spiegi. Latvijā šādu incidentu nav bijis. Vai tas nozīmē, ka Latvijā nav krievu spiegu, vai arī viņi labāk slēpjas?

(Smaida.) Tātad nav (sāk smieties).

Visu interviju ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu lasiet šīs nedēļas, 6. līdz 12.februāra, žurnālā Sestdiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Un balvu saņem...

Spēlmaņu nakts kaislības reizi gadā uzsit augstāko vilni – pagājušās sezonas laureātu vārdus atklās sestdien Valmieras teātrī.

Pēda nācijas pašapziņai

Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss (42) pēc valsts svētkiem aicina mazāk koncentrēties uz to, cik zaļa zāle ir aiz sētas, un vairāk rūpēties pašiem par savu vidi. Gan ...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata