Termiņš ir par īsu
«Mēs ar vīru vēlamies adoptēt bērniņu, tādēļ esam ierauti birokrātijas džungļos,» Dienai stāsta Anita (vārds mainīts). «Bāriņtiesā iesniedzām visus dokumentus, kas nepieciešami adoptētāja statusa piešķiršanai, bijām uz pārrunām ar psihologu, dzīvesvietu apsekoja bāriņtiesa. Pēc pusgadu ilgas pārbaudes 2013. gada sākumā bāriņtiesa mums piešķīra adoptētāja statusu. Tā kā vēlējāmies adoptēt tieši zīdainīti, mūs uzņēma rindā. Diemžēl gads beidzās, un mūsu rinda nepienāca. Tā kā adoptētāja statuss ir derīgs vien gadu, mēs to zaudējām. Tas nozīmē, ka viss jāsāk no jauna - atkal mūs pusgadu vērtēs, būs jārunā ar psihologu, dzīvesvietu apsekos bāriņtiesa. Tā zaudēsim pusgadu. Un, ja nu atkal gada laikā mūsu rinda nepienāk, atkal mūs vērtēs no jauna un būs jāzaudē pusgads?» sašutusi ir Anita.
Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta pārstāve Ivita Krastiņa Dienai atzīst, ka pašreizējais bāriņtiesas lēmuma derīguma termiņš ir par īsu. «Ministru kabineta (MK) noteikumi par adopcijas kārtību ir pieņemti 2003. gadā, kad adoptētāju skaits bija niecīgs, visi varēja tikt pie kārotā bērniņa gada laikā. Tāpēc arī tika pieņemts lēmums, ka adoptētāja statuss ir derīgs gadu. Pašlaik situācija ir krietni mainījusies - aktuālie adoptētāji gada sākumā ir 120, pārsvarā visi no tiem grib bērniņus līdz gada vecumam, bet tādi ir tikai 17. Tāpēc, protams, veidojas rinda.»
Top grozījumi
Lai situāciju mainītu, pērn LM izveidoja darba grupu ar uzdevumu sagatavot grozījumus minētajos MK noteikumus, tostarp pagarinot adoptētāja statusa derīguma termiņu. «Uzskatu, ka šo termiņu var pagarināt līdz diviem gadiem, bet ne ilgāk,» pārliecināta I. Krastiņa. Taču arī pagarinātajā laika periodā ģimenei būs reizi pusgadā jāsazinās ar bāriņtiesu, lai aktualizētu savu nodomu nemainību. I. Krastiņa stāsta, ka adoptētāji ir motivēti un apzinīgi, pārsvarā tas ir laulāts pāris, un abi ir nodarbināti. Viņa neatceras gadījumu, kad kādam būtu atņemts piešķirtais adoptētāja statuss vai tāds vispār nebūtu piešķirts, tāpēc neredz risku pagarināt tā derīguma termiņu.
Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Ainars Krasnogolovs Dienai arī apliecina, ka pašreizējais adoptētāja derīguma termiņš ir pārāk īss un tikai lieki vairo birokrātiju. «Tā ir nevajadzīga slodze gan adoptētājiem, gan atbildīgajām institūcijām, tāpēc būtu tikai saprātīgi šo termiņu pagarināt uz diviem gadiem. Jo pašlaik jau pēc gada pilnīgi viss ir jāsāk no jauna, bāriņtiesai ir obligāts pienākums potenciālos adoptētājus atkārtoti apmeklēt dzīvesvietā. Manuprāt, tas būtu nepieciešams tikai tad, ja ģimene gada laikā ir mainījusi dzīvesvietu.»
Arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Valentīna Gluščenko Dienai norāda, ka pilnībā piekrīt - adoptētāja statusa derīguma termiņš ir jāpagarina. «Mēs neredzam nekādu risku bērnu drošībai vai kādus tiesību aizskārumus, ja termiņš tiktu pagarināts,» uzsver ierēdne.
Pret birokrātijas mazināšanu neiebilst neviena darba grupā iesaistītā institūcija, atzīst LM pārstāve I. Krastiņa. Līdz ar to minētie grozījumi tiks virzīti valdībā. Spēkā tie gan varētu stāties vien 2015. gadā.