NATO apgalvo, ka afgāņu spēki ir pietiekami labi sagatavoti, lai spētu cīnīties pret islāmistu grupējumu Taliban, tomēr pēdējos mēnešos kaujas laukā ir miruši jau gandrīz 300 afgāņu karavīru, kas liecina, ka viņi, iespējams, ne vienmēr tiek galā ar uzdevumiem bez amerikāņu un citu ārvalstu kareivju palīdzības.
Viss būs jādara pašiem
Afgāņu spēki turpmāk kontrolēs visās 34 valsts provincēs esošos 403 apgabalus. Līdz šim viņi par drošību rūpējās 312 apgabalos, kur dzīvo 80% no nedaudz mazāk kā 30 miljoniem Afganistānas iedzīvotāju. Afganistānas drošības spēki līdz trešdienai veica 90% no visām militārajām operācijām, vēsta AP.
Atbildības par drošību nodošanai ir ļoti simboliska nozīme, jo pirmo reizi kopš 1989. gada, kad valsti atstāja Padomju Savienības karaspēks, par drošību visā Afganistānas teritorijā atbildēs spēki, kas ir pakļauti Afganistānas valdībai.
Arī Afganistānas prezidents Hamīds Karzajī uzsvēra, ka tas ir vēsturisks mirklis. «Tā bija viena no manas dzīves lielākajām vēlmēm, tādēļ priecājos, ka es kā Afganistānas pilsonis un prezidents šo mērķi esmu sasniedzis,» H. Karzajī paziņoja svinīgā ceremonijā, kas norisinājās galvaspilsētā Kabulā.
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens uzsvēra, ka pārejas procesa noslēgums ir nozīmīgs sasniegums afgāņiem, bet atgādināja, ka tas nozīmēs arī lielāku atbildību pašiem par sevi.
«Tā kā jūsu spēki pārņem visu valsti, mūsu spēku galvenais uzdevums būs pārprofilēties no kaujas operācijām uz palīdzības sniegšanu. Mēs nepieciešamības gadījumā turpināsim atbalstīt afgāņu karavīrus operācijās. Bet mēs vairs neplānosim, neizpildīsim un nevadīsim šīs operācijas. Līdz 2014. gada beigām mūsu kaujas misija būs pabeigta. Tajā laikā Afganistānu pilnībā sargās afgāņi,» sacīja NATO vadītājs.
Palīdzēs no gaisa
Turpmāk NATO spēki aizvien retāk iesaistīsies kaujas operācijās. To galvenais uzdevums būs apmācīt un sniegt padomus afgāņu karavīriem, bet ārkārtas situācijās tie varētu sniegt atbalstu kaujās, galvenokārt no gaisa, veicot uzbrukumus un ievainoto evakuāciju.
Līdz ar to pakāpeniski samazināsies Afganistānā dislocēto NATO spēku kontingents, kurā pašlaik ietilpst 97 tūkstoši karavīru no 50 valstīm. 68 tūkstoši no tiem ir amerikāņi. Līdz šī gada beigām tiks izvesta aptuveni puse no starptautisko spēku karavīriem.
2014. gada beigās Afganistānu atstās pārējie ārvalstu karavīri, kurus, ja to atļaus Afganistānas valdība, varētu nomainīt krietni mazāks kontingents, kas sagatavos afgāņu kareivjus kaujas apstākļiem. ASV prezidenta Baraka Obamas plāns paredzot, ka pēc 2014. gada Afganistānā varētu palikt 9000 amerikāņu un 6000 sabiedroto valstu militārpersonu.
Liels karavīru atbirums
Pēdējo sešu gadu laikā Afganistānas drošības spēki no 40 tūkstošiem karavīru un policistu ir palielinājušies līdz 352 tūkstošiem. Līdz ar vietējās armijas un policijas nozīmības palielināšanos pieaudzis arī bojāgājušo afgāņu drošībnieku skaits. Turpretī starptautiskās koalīcijas dzīvā spēka zaudējumi samazinās.
Izdevums The New York Times, atsaucoties uz Afganistānas Aizsardzības ministriju, raksta, ka šogad no 21. marta (tad pēc lunārā kalendāra, ko izmanto afgāņi, sākās jauns gads) līdz 11. jūnijam, ko parasti uzskata par mazāk asiņainu periodu pirms talibu aktivitāšu pieauguma vasaras mēnešos, kopumā nogalināti 276 afgāņu karavīri. Tas liek domāt, ka šajā gadā varētu krist vairāk kareivju nekā pērn, kad nogalināja 1170.
Nogalināto karavīru skaita pieaugums radījis bažas, kādu efektu tas atstās uz Afganistānas armiju, kas jau tagad piedzīvo lielu karavīru atbirumu. Pērn amatpersonas atzina, ka dezertēšanas, nāves gadījumu un dienesta līguma nepagarināšanas dēļ armija ik gadu ir nomainījusi aptuveni trešdaļu karavīru.
Lielā kadru mainība liek jautāt, cik adekvāti afgāņu karavīri tiks galā ar pamatuzdevumu - aizsargāt Afganistānu no islāmistiem, kas līdz ar NATO spēku klātbūtnes sarukšanu kļūs aktīvāki.