Sāka ar radio
Podkāstingu - paša veidotu audiofailu publicēšanu interneta blogā jeb dienasgrāmatā - Krišs aizsācis intereses dēļ. Patikusi radiodīdžeja loma, un viņš sācis veidot «radiopārraides» pats sev, bet vēlāk ievietojis tās internetā, par to paziņojot Twitter. Interese bijusi negaidīti liela, un tas iedrošinājis turpināt. «Mana bloga auditorija sadalās divās galvenajās grupās - tajos, kuri grib paskatīties, ko tāds jaunietis, mazs bērns, vispār var rakstīt, un tad ir tie, kurus patiešām interesē tehnoloģijas, par kurām rakstu,» skaidro jaunietis.
Pirmā audiointervija internetā publicēta pirms diviem gadiem, bet jau neilgi pēc tam apjausts, ka blogam ir jēga un nozīme tad, ja tajā tiek rakstīts un stāstīts par kādu noteiktu tēmu. Par tuvāko un auditoriju visvairāk piesaistošo tematiku izvēlētas tehnoloģijas. Neilgi pēc pirmo ierakstu veikšanas un straujas popularitātes iegūšanas jaunais blogeris interesējies par iespēju jaunākās tehnoloģiskās ierīces, lielākoties telefonus, testēt jeb uz laiku saņemt, lai izpētītu to iespējas un trūkumus, tās aprakstītu un vēlāk atdotu atpakaļ izplatītājiem. «Man nav bail komunicēt ar cilvēkiem. Sākotnēji bļaustījos tviterī, ka vēlos sākt kādu jaunu projektu, un atsaucās Zparks (tehnoloģiju portāls zparks.lv - red.), ar kura palīdzību tiku pie pirmās testējamās ierīces. Pēc tam meklēju kontaktus arī pats, un nu man ir izveidojies personu loks, kam prasu iespēju testēt jaunākās ierīces. Uzticas, jo blogs ir medijs, kurā cilvēki sev interesējošo informāciju var atrast tikai klikšķa attālumā. Jauni cilvēki vēlas iegūt informāciju ātri un uzreiz, nevis gaidīt,» skaidro blogeris.
Stabila auditorija
Blogošana pašam ir devusi iespēju, kādu lielākā daļa pusaudžu var vēlēties tikai sapņos, - izmēģināt jaunākos telefonus un citas ierīces, pirms citi tās vispār ierauga veikalos. «Uzrakstu blogu - ieguvums firmai, jo ir reklāma, un ieguvums man, jo esmu paspēlējies un ieguvis informāciju. Varu palīdzēt, ja, piemēram, pienāk klasesbiedrene un lūdz palīdzēt izvēlēties telefonu. Es nesaku, ka jāpērk kāds konkrēts, bet rosinu domāt, ko īsti grib.»
Krišs savos četrpadsmit gados var lepoties ar stabilu aptuveni 600-700 unikālo lietotāju auditoriju katru mēnesi, bet mērķis ir šo skaitli audzēt vēl. Kopš pirms pāris gadiem ieguvis uzmanību gan sociālajos tīklos, gan blogeru aprindās, viņš aicināts uzstāties un piedalīties dažādos semināros un forumos. Jautāts, vai parādījušies arī citi jaunie blogeri, viņš atzīst, ka zina vēl vienu, kurš raksta par grāmatām, tomēr blogošana šajā vecuma grupā plaši izplatīta neesot. Arī viņa bloga radiokaste.lv auditorija lielākoties nav vienaudži, bet cilvēki ap gadiem 20-30. «Blogeru vide ir interesanta - esmu novērojis, ka šie cilvēki visu vērtē kritiskāk un tālredzīgāk. Ja runā par skolas vecuma blogeriem, visādām meitenītēm ir izkropļota saprašana, kas ir blogs. Salikt kaut kur internetā atrastas bildītes un par tām jūsmot var arī citur. Blogs ir interneta dienasgrāmata, kādu gan nav daudz. Varbūt citur ir vairāk, bet Salaspilī skolā blogo trīs četri bērni, un viņu auditorija parasti ir tuvākie draugi un radi,» skaidro Krišs.
Būdams aktīvs dažādu sociālo mediju lietotājs, viņš uzskata, ka Latvijā sociālos tīklus esam iemācījušies izmantot, tikai daži uzņēmumi esot atbaidoši uzmācīgi. «Tas, cik labi firma šai virzienā strādā, atkarīgs no tā, vai tā patiešām ir ieinteresēta attīstīt savu sociālo komunikāciju. Ja runā par politiķiem, tviterī sekoju tikai Dombrovskim un prezidentam (Valdim Zatleram - red.), jo politika mani neinteresē - sekoju tiem, no kuriem es kļūstu zinošāks, nevis tiem, kuri sagrūž kaut kādu informācijas tonnu virsū,» viņš stāsta.
Par tālākiem plāniem jaunais blogeris patlaban atturas domāt, jo vēl jābeidz devītā klase. Viņš paredz, ka arī eksāmenu laikā blogošana uz laiku pierims, bet pēcāk varētu runāt par kādu jaunu rubriku vai cita veida projektu, jo idejas ir.