Latvijas Alkohola nozares asociācijas aptaujas un iepriekšējos gados realizētās valsts akcīzes politikas rezultāti liecina, ka nodokļu politiku alkohola jomā varētu salīdzināt ar aptiekas svariem - ikviena novirze no balansa var atstāt ietekmi uz rezultātu - vai nu plānotie nodokļi patiešām nonāks valsts maciņā, vai arī, svaru kausiem sasveroties, tiks izjaukts līdzsvars tirgū. Proti, cenas jutīgais patērētājs nevis atteiksies no alkohola patēriņa, bet izlems par labu nezināmas izcelsmes, taču lētākiem ūdens - spirta maisījumiem, kas joprojām viegli pieejami un kuru kvalitāti neviens negarantē.
No 1. augusta stājies spēkā jaunās akcīzes nodokļa likmes legāliem alkoholiskajiem dzērieniem, kuras nozare vērtē kā saprātīgu kompromisu pašreizējā tirgu situācijā valstī, kad valsts ieinteresēta iegūt papildu līdzekļus budžetam. Tomēr ir būtiski atcerēties, ka tikai samērīga izmaiņu veikšana nodokļu politikā neradīs labvēlīgu ekonomisko vidi nelegālā alkohola uzplaukumam. Tieši stipro alkoholisko dzērienu kategorija, kas dod vislielāko nodokļa pienesumu pēc absolūtā alkohola satura dzērienā, uz akcīzes nodokļa izmaiņām reaģē visjutīgāk un visbiežāk tiek pakļauta viltojumiem un kontrabandai. Lai arī prognozējamais cenas pieaugums par aptuveni 2% uz šo dzērienu kategoriju šķietami nav milzīgs, jāatceras, ka tas ir tikai pirmais solis. Valdība gatavojas turpināt diskusijas par akcīzes nodokļa turpmāko pieaugumu nākamā gada budžeta kontekstā.
Ja šķiet, ka nelegālais alkohola tirgus ir pāris točku Maskačkā vai dziļos Latgales laukos, tad tāds uzskats ir maldīgs. Tos varētu uzskatīt par sīktirgoņiem, kamēr lielie darboņi spēj līdz Latvijas patērētājiem nogādāt kravām grādīgā dzēriena, par kuru nav nomaksāts akcīzes nodoklis. Nelegālā alkohola pircējus mērķtiecīgi atrod arī pie turīgajiem patērētajiem.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas policija kriminālprocesos un administratīvajos procesos 2014. gadā izņēmusi 9936,14 litru alkohola. Aprīlī VID publiski iznīcināja 5000 litru viltota alkohola 80 000 eiro vērtībā. Daļa no tā bija pildītas premium segmenta dzērienu pudelēs.
Nelegālā alkohola īpatsvars, pēc nozares aprēķiniem, veido 30% no kopējā stiprā alkohola tirgus, par ko nozares uzņēmēji pauž bažas jau kopš 2009. gada, tomēr atbildīgajām institūcijām pagaidām tikai nedaudz izdevies mazināt šo apjomu. Tāpēc vienlaikus ar aprites un akcīzes politikas plānošanu nepieciešamas konstruktīvas darbības valsts politikas līmenī, kas vērstas uz nelegālā dzērienu tirgus mazināšanu.
*Latvijas Alkohola nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs