Trešdienas pusdienlaikā Nolans izlidoja uz Frankfurti, lai tālāk ceļotu pāri okeānam. Saruna ar jauno Latvijas izlases treneri notika vienu stundu pirms Dinamo - Traktor spēles viesnīcā Alberts, kur deviņu dienu vizītes laikā Latvijā uzturējās Teds. Zinot, ka rīta pusē trenerim jau bijusi plašāka intervija, jautāju, vai mediji viņu nav nogurdinājuši. «Nē, jo šī būs ceturtā intervija. Kad strādāju NHL klubā Detroitā, man bija pat četras tikšanās ar žurnālistiem dienā. Intervijas ir neatņemama trenera darba sastāvdaļa.»
Ziemeļamerikas skola
Šo patiesību ievērojot, Teds kā skaitāmo pantiņu ātri un kodolīgi izklāsta savus iespaidus Latvijā. «Hokeja līmenis te ir labs. KHL spēlē citādi nekā Kanādā un ASV, tomēr spēles pamatprincipi jau nekur nemainās, tie visur ir vienādi. Eiropā ir mazāk spēka spēles, bet tam par iemeslu ir lielāka izmēra ledus laukumi. Hokejā svarīgi ir ripas kontroles laikā pieņemt pareizo lēmumu, kā arī sekot pretiniekam un neļaut viņam iesākt uzbrukumu. Ziemeļamerikā neredzēsiet, ka spēlētājs ar ripu atgriežas savā aizsardzības zonā. Tas ir papildu risks kļūdīties, bet hokejs jau pamatā balstās uz kļūdām. Parasti uzvar komanda, kas mazāk kļūdījusies.»
Nolana teiktais gandrīz vārds pa vārdam sakrīt ar Rautakallio sludināto hokeja fiolosofiju, sākot darbu Rīgas Dinamo. Peka spēles taktiskā plāna izklāstā jau kļuvis pielaidīgs un vairs nepaģērē katrā epizodē pretspēlētāja medības laukumā beigt ar spēka paņēmienu. Atšķirībā no Rautakallio, izskatās, Teds savus principus nemainīs, jo ir ortodoksāls aktīvā hokeja piekritējs. Tas arī ir saprotams, jo viņš ir strādājis tikai pēc Ziemeļamerikas metodēm. «Esmu redzējis trīs Dinamo spēles, kurās lielāko vērību veltīju atsevišķiem spēlētājiem. Tomēr varu apgalvot, ka izlase spēlēs citā manierē. Katram trenerim ir sava pieeja un redzējums, tāpēc arī komandu spēlētais hokejs atšķiras. Es no hokejistiem prasu maksimālu atdevi, lai viņi laukumā smagi strādātu un darbotos ar maksimālu enerģijas lādiņu. Uzskatu, ka šādā manierē spēlējošās komandas ir daudz veiksmīgākas. Jā, šāds spēles stils prasa labu fizisko sagatavotību, bez kuras mūsdienu hokejā ir grūti sasniegt labus panākumus.»
Palīgi no Latvijas
Pavasarī trenerim būs tikai pusotra mēneša laika, lai komandu sagatavotu pasaules čempionātam. «Tik īsā laikā nevar būtiski izmainīt spēlētāju gatavību. Stabili pamati ir jāieliek jau pirms sezonas un tās gaitā. Domāju, ka spēlētāji no Dinamo ar regulāru spēļu praksi būs labā kondīcijā.» Nolana priekšgājēji izlases treniņnometnei allaž pievērsa īpašu uzmanību. Pjotrs Vorobjovs izmantoja padomju laika metodes ar riepu vilkšanu, Kurta Lindstrēma laikā dažus spēlētājus, kā, piemēram, Grigoriju Panteļejevu, 2004. gada pasaules čempionātam Prāgā speciāli sagatavoja Aleksandrs Beļavskis. Oļegam Znarokam un Harijam Vītoliņam bija sava programma uz ledus, zālē strādāja fiziskās sagatavotības treneris Jurijs Ždanovs, bet pirms pēdējā PČ Slovākijā - Vilnis Klucis, kurš sezonas laikā rūpējas par spēlētāju gatavību Rīgas Dinamo. «Man nebūs sava speciālista no aizokeāna. Rīgā uzticēšos vietējam fiziskās sagatavotības trenerim.»
Aktuāls joprojām ir palīgu jautājums. Nolans atzīst, ka tie būs Latvijas treneri. Pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidentam Kirovam Lipmanam tuvākajā laikā plānota saruna ar Dinamo Rīga padomes priekšsēdētāju Juri Savicki, lai valstsvienībā par palīgiem strādātu abi Rautakallio palīgi Artis Ābols un Viktors Ignatjevs. Turpinot par personālijām, puslīdz skaidrs, ka komandas komplektēšanā galvenā loma būs Mārim Baldoniekam, kurš 2012. gada PČ Stokholmā acīmredzot pildīs arī izlases ģenerālmenedžera pienākumus.
Uzteic Miķeli Rēdlihu
Rīgas Dinamo sastāvā labāko iespaidu uz Nolanu atstājis Miķelis Rēdlihs. «Divas spēles pastiprināti viņu vēroju. Ļoti inteliģents un gudrs spēlētājs. Pavēroju arī Mārtiņu Karsumu, kurš man ir labi zināms, jo spēlēja manis vadītajā Kanādas junioru komandā. Teikšu godīgi, ka viņš var spēlēt labāk. Karsums fiziski nav labākajā kondīcijā, bet viņam ir laba hokeja izpratne. Pavēroju Spruktu un 47. numuru (Cipuli). Jā, viņam ir problēmas ar vārtsarga pārspēšanu, taču viņam ir labs slidojums un viņš var būt noderīgs, bloķējot aizsargu metienus un cīnoties aizsardzībā. Komandā nav jābūt tikai spēlētājiem, kuri met ripas vārtos. Snaipera lomu var uzņemties Miķelis un Karsums.»
Sarunās ar Baldonieku jaunajam trenerim esot radīts priekšstats par kopējo situāciju valstsvienībā. «Es zinu, ka ir ierobežota spēlētāju atlase. Nav ātru un nav arī sliktu spēlētāju, pārsvarā ir vidējais līmenis. Es šādu situāciju akceptēju, jo man ir jāstrādā ar tiem, kuri ir manā rīcībā. Man nav iespēja strādāt, piemēram, ar Sidniju Krosbiju, tāpēc Latvijai ir jābūt spēcīgai kā komandai. Visām maiņām ir kārtīgi jāstrādā, jācīnās par katru ripu, un tad arī būs rezultāts.»
Svarīgu lomu Nolans piešķir psiholoģiskajai gatavībai. «Spēlētājiem laukumā ir jābūt pārliecībai, ticībai un arī labam noskaņojumam. Dinamo es ievēroju diezgan daudz akmeņainu seju un maz smaidošu spēlētāju. Hokejs ir spēle, kas uz ledus ir jāizbauda.»
Par pasaules čempionāta aktualitātēm Nolanam nav konkrēta priekšstata. Viņš ar interesi uzklausa manis teikto, ka nākamgad Stokholmā un Helsinkos spēlēs pēc jaunas sistēmas. Visas komandas būs sadalītas divās grupās pa astoņām komandām. «Šāda kārtība varētu būt taisnīgāka,» piekrīt Teds. «Es gan nezinu, kā bija spēlēt pēc iepriekšējās kārtības.»
Latvija Stokholmā būs vienā grupā ar Krieviju, Zviedriju, Čehiju, Vāciju, Norvēģiju, Dāniju un Itāliju. Jautāju, vai tiešām pret visām komandām būtu jāspēlē aktīvi, tā teikt, no pirmā numura pozīcijām. «Manuprāt, labākā aizsardzība ir uzbrukums. Skatītājiem ir arī garlaicīgi, ja komanda tikai domā par savu vārtu drošību, bet fani Rīgā ir lieliski. Esmu apstādināts uz ielas, cilvēki man ir novēlējuši veiksmi darbā ar Latvijas izlasi. Ir jāspēlē aktīvi, bet tajā pašā laikā arī gudri aizsardzībā.»
Jāsaprot trenera sistēmas
Rautakallio arī pēc divu mēnešu darba Dinamo turpināja atgādināt, ka ir nepieciešams laiks, lai spēlētāji pilnībā saprastu viņa prasības. Nolanam pirms pasaules čempionāta darbam maksimums būs atvēlēts tikai pusotra mēneša. «Kad strādāju Kanādas junioru līgā ar septiņpadsmit gadu veciem spēlētājiem, viņi ļoti ātri saprata, ko no viņiem vēlos sagaidīt. Tad kāpēc lai to pašu nevarētu izpildīt 25 vai 28 gadus veci profesionāļi?» Labs jautājums, uz kuru pats treneris pirmajā daļā arī atbild.
Ja sastāva noteikšanā būs jāizvēlas starp gados jaunāku un pieredzējušu spēlētāju, Nolans piemeklē diplomātisku risinājumu. «Es izvēlēšos labāko.» Treneris skaidro, ka nevēlas saņemt uzticības kredītu nākotnei. «Esmu pieradis dzīvot tagadnē. Konkrētajā brīdī ir jāpadara viss, cik vien labi iespējams, un jāsasniedz labākais rezultāts. Neesmu vēl runājis ar federācijas vadību, kura vieta būtu jāizcīna pasaules čempionātā. Jo augstāk būsim, jo labāk. Iekļūt grupas četru labāko komandu skaitā nebūs viegli, bet to var izdarīt. Parasti komandas ieņem tās vietas, kuras arī ir pelnījušas. Ja spēlēsim labi, būs arī labs rezultāts. Galvenais ir ticēt tam, ko dara.»
Nākamreiz Nolans Rīgā ieradīsies janvāra beigās. Pirmo reizi Latvijas valstsvienību viņš vadīs februāra pārbaudes turnīrā Norvēģijā.