Pirmais - ir jāturpina iesāktie darbi, kas vispirms ir Maksātnespējas likuma grozījumi. Jo tautsaimniecības attīstība nav iespējama bez finansēšanas - nu nekādi. Ja tautsaimniecībā neienāk finanšu līdzekļi, uzņēmumi nevar saņemt līdzekļus apgrozāmo līdzekļu iegūšanai, viņi nevar attīstīt arī savu ražošanu.
Kā tas ir saistīts ar Maksātnespējas likumu?
Jo viņi - finanšu sektors - vērtē, kā viņi šo savu naudu varēs dabūt atpakaļ. Un vai varēs dabūt, ja tas bizness, kam viņi ir aizdevuši, neizdosies. Savukārt, kad iestājas situācija, kad uzņēmējs nevar atmaksāt naudu, tad iestājas maksātnespējas process. Un šī maksātnespējas procesa ietvaros tiek noregulēts, kā šo naudu var atgūt. Tā ir finansēšanas sistēmas neatņemama procesa sastāvdaļa. No otras puses mums ir iedzīvotāji, kuri banku vilināšanas rezultātā ir pārvērtējuši savas iespējas. Daļa ir pārvērtējusi, daļa objektīvi nonākusi situācijā, kad nevar atmaksāt kredītu. Daļa nesaprot, ko darīja tajā brīdī, bet situācija ir tāda, ka viņi ir parādā. Taču viņi ir ekonomiski aktīvi.
Un ko viņi dara?
Viņi, lai izvairītos no kredītu atmaksas, strādā ēnu ekonomikā. Un vispār neko nevienam nemaksā - un valstij tai skaitā. Un daudz ir tādu cilvēku. Tāpēc, ka viņiem ir nesaprotami maksātnespējas nosacījumi. Un viņiem ir kauns. Un viņi brauc prom uz ārzemēm. Tas ir viens no imigrācijas pamatiem - nespēja atmaksāt saistības. Viņš brauc uz ārzemēm, sūta naudu šurp un dzēš to, ko ir uzņēmies. Vai arī aizbrauc un vispār pazūd. Tāpēc rudens sesijā mums vajag tikt galā ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas regulēs šo procesu. Attīstības finanšu institūts. Šajā ceturtdienā Saeimā mēs esam iesnieguši grozījumus kā Tautsaimniecības komisijas likumprojektu, lai attīstības finanšu institūtam varētu izveidot pārvaldes formu un Ministru kabinets varētu nodibināt attīstības finanšu institūtu.
Kas būs šis attīstības finanšu institūts?
Attīstības finanšu institūts ir tas, kas palīdzēs iegūt līdzekļus tajās uzņēmējdarbības formās, kurus komercsektors nefinansē.
Varbūt nevajag pārdot Citadeli, bet izmantot to šīs finansēšanas problēmas risināšanai kā valsts banku?
Citadeles pamatlieta ir iepriekš uzņemtās saistības. Un iepriekš uzņemtās saistības tajā brīdī, kad 2008. gadā mums vajadzēja Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumu. Tad faktiski tās vienošanās pamatā ar to naudu, kuru izmantoja Citadeles glābšanai, ir šīs bankas nepiedalīšanās komercdarbībā. Tas diemžēl ir viens no aspektiem, kas ir jāņem vērā.
Valdība taču lielījās, ka ir nokārtojusi saistības ar Starptautisko Valūtas fondu. Vai mēs mūžīgi ņemsim vērā tās saistības?
Tas tomēr ir ierobežotas pieejamības dokuments attiecībā uz to, kurā brīdī kas ir jādara. Bet attiecībā uz Citadeli diezgan liels Eiropas Savienības - ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunijas personā - vēlējums, šī prasība, ir, lai mēs organizētu šīs bankas pārdošanu.
Bet viena lieta ir, ko komisārs Almunija domā, otra lieta, ko vajag Latvijai - vai ne tā?
Mums pašiem ir vajadzīga attīstības institūcija, kura strādā, lai uzņēmēji varētu saņemt naudu.
Lieliski, un mums ir šī banka, kurai ir liels kreditēšanas potenciāls, bet mēs to neizmantojam, bet radām kaut kādas jaunas institūcijas, jo ES komisārs tā uzskata.
Zin` kā - man Almunija ne priekšnieks, ne vietnieks! Un ir tā, ka mēs mēģināsim uztaisīt Latvijas attīstībai labāko, kā mēs varam.
Un kāds būs šī attīstības finanšu institūta piejamo līdzekļu apjoms?
Tas pakāpeniski ir jādara. Es būtu priecīgs, ja pirmajā solī tie būtu kaut vai 100 miljoni latu. Jo ir dažādi finanšu instrumenti. Viens ir, ja mēs naudu aizdodam tiešā veidā, kā to dara klasiskā banka - Citadele vai SEB, vai Swed. Otrs ir, kad nauda, kas ir nepieciešama uzņēmumam, no bankas viedokļa ir riskanta. Un tad ir jāpalīdz bankai šo risku samazināt. Ja mēs pieliekam klāt risku samazinošo attīstības finanšu institūtu, tad ir attīstības finanšu institūts plus brīvais finansējums, un tad tā pieejamā summa, ko var iegūt tautsaimniecība, jau ir krietni lielāka. Jo tās jau ir tās mūsu intereses, tas, ko mums vajag. Ja kāds ar ārzemju kapitālu saka, tā, tagad jūs ostu neattīstīsiet, tāpēc ka mēs jums nedosim naudu, mums ir iespēja oponēt.
Bet tieši tā faktiski saka bankas - ja jūs nepieņemsiet Maksātnespējas likumu banku interesēs, tad mēs nedosim naudu tautsaimniecībai.
Nē. Nu tas likums ir saistīts. Bet tas būs ar lēmumiem uz priekšu. Nevar pieņemt lēmumus atpakaļ, lai norakstītu kredītus. Tas būtu ļoti populārs lēmums, protams. Bet tā mēs varam pieņemt arī lēmumu norakstīt depozītus? Maksātnespējas likuma grozījumi ir jāuztaisa iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs, lai viņi būtu ilgtspējīgi. Kapitāls pielāgosies.