1. Problēmas ar fekāliju masu. Ja sunim dod ēst kaulus, nereti asas kaulu šķēpeles bez problēmām iziet cauri visam gremošanas traktam, bet defekācijas laikā ieduras ānusa apvidū un rada spēcīgas sāpes. Otrs iemesls - cietas fekālijas - visbiežāk to pašu kaulu dēļ, ko organisms nevar pārstrādāt, bet sablīvē zarnās cietus un sausus kunkuļus, ko sunim grūti izvadīt. Otrs cietu fekāliju iemesls ir salaizītie mati - ja suns pastiprināti laiza apmatojumu (piemēram, blusu vai alerģijas dēļ), fekālijas veidojas blīvas un sausas. Vēl viens aizcietējumu iemesls var būt samazināts šķiedrvielu daudzums barībā - ja dzīvnieku baro pamatā tikai ar gaļu. Dabā suņu dzimtas dzīvnieki ēd gan gaļu, gan medījuma zarnu saturu un ādu, kas veicina vēdera izeju, bet mājas suņiem, kas ēd galvenokārt gaļu, šāda barība parasti netiek piedāvāta.
2. Svešķermeņi - apēsti drānas gabali, bumbiņas, rotaļu kauli utt.
3. Dažādas ānusa un taisnās zarnas slimības.
Anālo dziedzeru iekaisums
Suņiem ir divi anālie dziedzeri, kas, iedomājoties pulksteņa ciparnīcu, atrodas vietās no 3-5 un 7-9 apkārt ānusam. To nozīme ir defekācijas laikā piešķirt suņu izkārnījumiem īpašu smaku, kas nodrošina teritorijas iezīmēšanu. Šai funkcijai mūsdienu suņu dzīvē vairs nav nozīmes. Visbiežākā problēma ir šo dziedzeru izvadkanāla nosprostojums un iekaisums, kas lielākā mērā skar mazo šķirņu suņus. Par anālo dziedzeru iekaisumu liecina diskomforts un sāpes ānusa apvidū, pastiprināta ānusa laizīšana, sāpīga defekācija, dzīšanās, kā arī „braukšana uz dibena" - suns mēģina berzēt ānusu pret zemi, sēžot uz dibena un ar priekškājām kārpoties uz priekšu. Ja anālos dziedzeros radies bakteriāls iekaisums (strutas) un izvadkanāls ir pilnībā nosprostots, izveidojas fistula uz āru, kas izskatās kā caurums blakus ānusam. Pa to izdalās strutains, smirdīgs šķidrums. Lai nepieļautu dziedzeru izvadkanālu nobloķēšanos un iekaisumu veidošanos, īpaši mazajiem suņiem, kam iekaisums jau vienreiz ir bijis, ieteicams anālos dziedzerus regulāri (1-2 reizes mēnesī) iztīrīt (izspiest), ko var izdarīt saimnieks pats mājas apstākļos. Kā to pareizi izdarīt, jautājiet savam veterinārārstam. Ja anālo dziedzeru iekaisumu novēro regulāri un tas norit smagi, ar bakteriālu infekciju, ieteicams anālos dziedzerus izoperēt.
Perianālās fistulas
Ilgstoši nedzīstošas, slikti smakojošas brūces ānusa apvidū - visbiežāk novērojamas vācu aitu suņiem, retāk seteriem un retrīveriem, kas vecāki par septiņiem gadiem. Slimajiem suņiem ir sāpīgs defekācijas process, novēro dzīšanos, apetītes zudumu, vispārēju nomākumu. Šīs slimības cēloņi diemžēl nav pilnībā izpētīti. Uzskata, ka varētu būt saistība ar zemu vairogdziedzera hormonu līmeni vai imūnsistēmas darbības traucējumiem. Pēdējā laikā arvien biežāk šīs slimības ārstēšanā tiek pielietotas zāles, bet agrāk vienīgā iespējamā metode bija operācija. Perianālās trūces izskatās kā pietūkums ānusa apvidū - parasti vienā vai otrā pusē, kā arī zem ānusa. Parasti rodas nekastrētiem 6-8 gadus veciem vīrieškārtas suņiem (korgijiem, terjeriem, bokseriem, kollijiem u. c.). Suņiem novēro apgrūtinātu defekāciju, dzīšanos. Rodas bļodas dobuma muskuļu vājuma dēļ hormonu, hronisku aizcietējumu un prostatas slimību ietekmē. Perianālās trūces reti ir akūtas (jārīkojas nekavējoties, ja trūces maisā ir urīnpūslis un suns nevar čurāt), ārstēšana ir ķirurģiska.
Taisnās zarnas divertikuls jeb taisnās zarnas kabata. Samērā reti novērojama problēma, kad bļodas diafragmas muskuļu vājuma dēļ taisnajā zarnā veidojas kabata, kur sakrājas fekālās masas un apgrūtina defekāciju. Ja kabata ir neliela, svarīgi nodrošināt fekāliju mīkstu konsistenci, dodot ar šķiedrvielām bagātu barību. Ja kabata ir liela vai dzīvniekam ļoti traucējoša, jāveic operācija. Pie apgrūtinātas defekācijas svarīgi nodrošināt pareizas konsistences fekāliju masu - vai nu paaugstinot šķiedrvielu daudzumu barībā (dārzeņi, arī augļi), vai papildus dodot šķiedrvielas - klijas, psyllium (Indijas ceļteka) saturošu papildbarību.
*LU Vetfonda veterinārārste