Tāpat arī pašpasludinātā «apustuļa» vārtīšanās savulaik pa Latvijas valsts karogu, acīmredzot arī ideoloģiskā ļaunuma izdzīšanas lēkmē, Krievijas lielo draugu Šleseru nemulsina. Taču kāda bērnu grāmata varbūt pat ir kādreiz lasīta, tad nu Šlesers ar sava preses sekretāra starpniecību īpaši uzsver, ka viņš tajā pasākumā nav piedalījies.
Arī Ļedjajevs pats šīs nacistu parauga akcijas laikā neesot bijis Latvijā. Abi satiekas citos, respektablākos pasākumos. Piemēram, nu jau tradicionālajās brokastu lūgšanās kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, katoļu baznīcas kardinālu Jāni Pujatu un luterāņu baznīcas kardinālu Jāni Vanagu, kurš arī nosoda «akciju ar tik baigām asociācijām», ka tā «apzīmogo ne tikai pašus dedzinātājus, bet visus kristiešus». Kardināls nu mēģina saprast, kas gan pamudinājis kopīgo lūgšanu biedra ganītās un cirptās avis tā rīkoties, un pauž cerību, ka «notikusi kļūdīšanās».
Diemžēl šīs viņa cerības ir vai nu liekuļotas, vai arī veltas. Grāmatu dedzināšana nevainojami iederas Ļedjajeva sludinātajā «kristīgajā totalitārismā», ko viņš novēl Latvijai (cita lieta, ka «apustulim», tāpat kā viņa politiskajam «jumtam», augstākais dievs ir nauda). Nav vērts gaidīt, ka pašreizējie Rīgas domes vadītāji nosodīs viņiem izdevīgo šarlatānu, arī bargāki sodi par «vandalismu» vai Drošības policijas iejaukšanās, kā to prasa domes opozīcija, nelīdzēs, kamēr gan augstākie valsts varas, gan baznīcas pārstāvji tuvredzīga izdevīguma vai pārprasta garīguma labad gatavi sevi apzīmogot ar netiešu, taču nepārprotamu atbalstu nešķīsto orģiju rīkotājiem.