«Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā pie ērģelēm atrodas divi koka skapji, kuros glabājas gan senie rokraksti, gan drukātās notis. Līdz šim te ar unikāliem atradumiem savu repertuāru papildinājis Māris Kupčs un citi mūsu senās mūzikas atskaņotāji. Mūsu nolūks ir iegūt skaidru priekšstatu, kas šajā unikālajā kolekcijā ir, un izveidot katalogu, iekļaujoties starptautiskajā mūzikas avotu leksikonā RISM. Strādājam no rīta līdz vakaram,» stāsta JVLMA profesore mūzikas vēsturniece Lolita Fūrmane.
Sv. Trīsvienības baznīca ir iesvētīta 1758. gadā, tai ir jau vairāk nekā 250 gadu. Daudzi tās kantori, komponisti bija no Saksijas, daži pat no J. S. Baha laika vides. Ņemot vērā krājuma stāvokli (nošu līdzšinējās uzglabāšanas apstākļus) un to, ka daudzi baznīcas kantori, komponisti bija no Saksijas, projektā iesaistīti attiecīgo nozaru eksperti - 11 speciālistu no Latvijas un Vācijas. Liepājā kopā ar saviem studentiem ieradies Leipcigas Baha arhīva zinātnieks Dr. Uve Volfs, grupā strādā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mūzikas nodaļas vadītāja Daina Gauja un ķīmiķe Rudīte Kalniņa, kura nodarbojas ar veco papīru apstrādi. Atbrauks profesors, Leipcigas Universitātes Muzikoloģijas institūta vadītājs profesors Helmūts Loss.
Speciālistu vērtējumā Latvijā nav otras tik vērienīgas vēsturisko mūzikas materiālu kolekcijas. «Tajā ir vairāk nekā 130 rokrakstu vien un arī daudz vērtīgu nošu pirmiespiedumu. Taču unikālo krājumu ēd laikazobs. Tas ir baznīcas īpašums, un ir jārūpējas, lai tas neietu bojā. Vajadzētu gan atbildību, gan aizsardzību. Mēs atveram durvis diskusijai,» uzsvēra L. Fūrmane.