Konstantīns Šahurovs bakalaura grādu ieguvis jau pirms vairākiem gadiem materiālzinātnē. Pa šo laiku mēģinājis strādāt gan būvniecībā, gan papīra ražošanas nozarē, tomēr šajā jomā jaunietis sevi izsmēlis. Tāpēc meklētas citas iespējas, kuras atrastas Jelgavas Tehnikumā. Viņš nenožēlo patērēto laiku, ko veltījis augstākās izglītības iegūšanai, taču vēlme darīt kaut ko citu bijusi spēcīgāka, lai paliktu strādāt šajā jomā. Tā kā nekustamo īpašumu joma puisi vienmēr interesējusi, viņš izvēlējies mācīties Nekustamā īpašuma tirdzniecības un apsaimniekošanas programmā. Un, pēc puiša stāstītā, var secināt, ka pieņemts pareizais lēmums.
Līdzīgā situācijā šobrīd ir Luīze Kahanoviča. Meitene pirms kāda laika ir pabeigusi vidusskolu un pēc tam gadu strādājusi par pārdevēju, taču sludinājums avīzē licis atkal doties mācīties. Šādu izvēli izdarījusi arī Evita Sondare un Sandra Skrastiņa, kurai ir nepabeigta augstākā izglītība sabiedriskajās attiecībās, bet iepriekšējos divus gadus viņa strādājusi par bibliotekāri. Evita gan vienreiz jau Jelgavas Tehnikumā mācījusies, taču attiecīgajā profesijā nav strādājusi.
Kā lielāko plusu jaunieši saredz, ka netiek mācīts nekas lieks. Pasniedzēji specifiskajos mācību priekšmetos ir no šīs jomas uzņēmuma, tāpēc māca tikai to, kas būs nepieciešams. Savukārt drīz sāksies prakse uzņēmumā. Tas arī, pēc jauniešu domām, ir veids, kā celt profesionālo skolu prestižu, - konkrēta sadarbība ar uzņēmumiem.
Jelgavas Tehnikuma direktore Janīna Rudzīte Dienai piebilst, ka šīs programmas izveidi iniciējuši tieši darba devēji un tas ir bijis veids, kā stiprināt darba vidē balstītas mācības. Tas nozīmē, ka potenciālais darba devējs gan nodrošina apmācību, gan maksā nelielu stipendiju jauniešiem. Savukārt otru daļu stipendijas sedz no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.