Kā liecina a/s Sadales tīkls (ST) informācija, katru gadu notiek elektrotraumas, kuras gūst gan bērni un jaunieši, gan pieaugušie, neuzmanīgi rīkojoties ar sadzīves elektroierīcēm. Elektrodrošības noteikumu neievērošana rada neprognozējamas, traģiskas sekas, kas var ietekmēt cilvēku turpmāko dzīvi. Par to, ko ir svarīgi ņemt vērā, lai negūtu traumas no it visās situācijās pieejamās elektrības, lūdzu pastāstīt Sadales tīkla komunikācijas direktori Renāti Meļķi.
Sadales tīkls jau kādu laiku īsteno vērienīgu kampaņu par drošu elektrības lietošanu un saskarsmi ar elektroenerģiju. Kas jūs uz to pamudināja?
Bērnu un jauniešu izglītošana elektrodrošības jautājumos ir viena no ST korporatīvās sociālās atbildības prioritātēm. Esam jau iepriekš piedalījušies dažādos projektos un aktivitātēs, kas veltītas drošības tēmai. Šogad esam gājuši soli uz priekšu un aktualizējuši drošības tēmu lielākā apmērā, kampaņas veidā. Tomēr, lai arī mēs esam runājuši par elektrodrošību, aicinājuši būt piesardzīgiem un novērtēt bīstamās situācijas, 2013. gadā tika reģistrēti 72 elektrotraumu gadījumi, 24 cietušie bija bērni. Tas, protams, nav dramatisks skaitlis, taču nevaram palikt vienaldzīgi. Mūsu interese - lai šādu gadījumu nebūtu. Elektrotraumu sekas ir dažādas, taču ikvienā gadījumā elektrība atstāj ietekmi uz veselību. Tieši tāpēc sapratām - lai arī elektrotraumas cilvēki galvenokārt gūst nevis uzņēmuma vainas vai nolaidības dēļ, bet savās mājsaimniecībās, tomēr jāsāk par šo problēmu runāt skaļi, lai mazinātu traumu skaitu vai - ideālā gadījumā - panāktu, ka negadījumu nav nemaz. Kā zināms atskaites punkts bija smagais negadījums pērn, kad kāds deviņus gadus vecs zēns pie skolas uzkāpa elektrolīnijas balstu konstrukcijā un guva smagus apdegumus. Tad sapratām, ka jārīkojas, lai šādas nelaimes novērstu.
Kurš ir atbildīgs par elektrodrošību?
Droši vien atbildīgs ir katrs pats, bet, ja runājam par bērniem, - vecāki, ģimene. Mēs taču bērniem mācām, ka nedrīkst spēlēties uz ielas, kur brauc automašīnas, stāstām, cik uzmanīgiem jābūt pie upēm un ezeriem, ka nedrīkst spēlēties ar uguni, tādējādi domājot, kā savus bērnus pasargāt. Tomēr bieži aizmirstam runāt ar bērniem par tādu tēmu kā elektrība. Elektrību nevar redzēt, aptaustīt, sasmaržot, bet var sajust, ja neapdomīgi rīkojas un neievēro drošības pasākumus. Mums visā Latvijā ir ļoti daudz elektropārvades līniju, transformatoru un citu elektroietaišu, kuras mūsu darbinieki regulāri, un jo īpaši pirms mācību gada noslēguma, apseko un veic nepieciešamos uzlabojumus - pārbauda, vai transformatoru apakšstacijām nav atvērtas durvis, atjauno nožogojumu un drošības zīmes. Šogad mēs jau esam pārbaudījuši un sakārtojuši ap 16 tūkstošiem mūsu objektu. Jūtamies par to atbildīgi, un, lai gan vairumā gadījumu cilvēki elektrotraumas gūst tieši sadzīvē, aiz ST piederības robežas, bijuši arī smagi negadījumi uzņēmuma elektroiekārtās, kur sekas ir bēdīgas, pat letālas.
Bieži ir tā, ka strāvas trieciens ir samērā mazs, cilvēks izlemj, ka viss kārtībā, un nevēršas pēc palīdzības.
Jebkura - arī it kā visniecīgākā elektrotrauma - var būt bīstama veselībai, sevišķi bērniem. Tāpēc jebkuras ar elektroenerģiju saistītas traumas gadījumā jāvēršas pie ārsta, lai pārbaudītu traumas nopietnību. Bieži ir tā, ka ārēji šķiet - viss kārtībā, taču tas var būt tikai pieņēmums. Elektriskā strāva atkarībā no tās stipruma uz katru cilvēku iedarbojas atšķirīgi - var gūt vieglas vai arī ļoti smagas un pat nāvējošas traumas. Nonākot saskarē ar elektrību, cilvēks ir pakļauts strāvas triecienam, rezultātā notiek vieglāka vai stiprāka muskuļu saraušanās, kas līdzinās krampjiem, piemeklē samaņas zudums, sirdsdarbības vai elpošanas traucējumi. Smagākajos gadījumos var iestāties paralīze vai pat nāve. Gribu uzsvērt, ka noteikti pēc jebkura - arī pat vismazākā - strāvas trieciena būtu jākonsultējas ar ārstu. Sevišķi, ja runa ir par bērniem. Varbūt ārēji viss ir kārtībā - nav nekādu apdegumu vai zilumu uz traumētajām ķermeņa daļām, tomēr mēs nezinām, kādas sekas strāvas trieciens radījis iekšēji. Šajā gadījumā drošāk konsultēties ar ārstu un dzīvot mierīgi tālāk nekā pēc laika brīnīties, kāpēc rodas nesaprotami veselības traucējumi.
Lai arī neesat tieši atbildīgi par traumām, kuras cilvēki gūst saskarsmē ar elektrību, tomēr sākāt aktīvi sabiedrību informēt un brīdināt par vienlaikus pozitīvajām un arī bīstamajām elektrības īpašībām. Kāds tad bija idejas starts - ar ko sākāt?
ST strādā aptuveni 2500 darbinieku, līdz ar to mums ir liels iekšējais resurss, ko sākām apzināt un uzrunāt. Jau līdz tam daudzi mūsu darbinieki bija brīvprātīgi viesojušies skolās un bērniem stundās stāstījuši, cik bīstama mēdz būt elektrība, taču mēs par to īpaši datus neapkopojām. Meistari un tehniskie speciālisti ar reāliem piemēriem bērniem skaidroja, kas notiek, ja cilvēks neapdomīgi saskaras ar elektrību. Bērni nopietni ieklausījās šajos cilvēkos, kuri savā ikdienas praksē ir gana daudz pieredzējuši un arī savām acīm skatījuši cilvēku vieglprātības bēdīgās sekas.
Domājām arī par veidu, kā uzrunāt bērnus un jauniešus. Patlaban visapjomīgāko auditoriju varam sasniegt ar portāla draugiem.lv starpniecību, publicējot īpaši izveidoto lapu Elektrodrošība. Tajā pieejama informatīvi izglītojoša spēle Esi gudrāks par elektrību!. Proti, identificētas desmit bīstamas situācijas, lai veicinātu bērnu izpratni un informētu par pareizu rīcību. Vienlaikus aicinām bērnus un jauniešus piedalīties konkursā un izstrādāt pašiem savu informatīvo elektrodrošības plakātu. Labāko darbu autorus 17. jūnijā aicinām uz kampaņas noslēguma pasākumu.
Tātad darbinieki ir galvenie jūsu vēstneši?
Jā, kā vēstneši. Apzinājām darbiniekus, veicām aptauju, kuri no viņiem būtu gatavi iesaistīties, doties uz skolām jau kampaņas ietvaros - ar uzskates materiāliem. Bijām ļoti patīkami pārsteigti un lepni par milzīgo atsaucību. Pagājušajā mācību gadā 96 mūsu darbinieki apmeklēja kopumā 210 Latvijas mācību iestādes un vairāk nekā 15 tūkstošiem bērnu stāstīja, cik svarīga un nepieciešama, bet reizē bīstama var būt elektrība. Vēl jo vairāk - šie cilvēki to dara no darba brīvajā laikā bez kādas īpašas atlīdzības, tātad tas ir viņu aicinājums. Iespējams, tieši tāpēc bērni arī ieklausās viņos un uztver ļoti nopietni šos brīdinājumus. Nav tā, ka nopietns onkulis ienāk klasē un stāsta, cik slikti ir tuvoties elektroietaisēm vai elektropārvades līnijai. Nē! Tikšanās reizēs notiek saturiska diskusija, bērni ieklausās, uzdod daudz dažādu jautājumu. Bērnus interesē, kāpēc nepieciešams ievērot drošības pasākumus vai kāpēc jāizvairās no konkrētām lietām. Ja bērni sadzird atbildi uz jautājumiem, viņi citādi uztver informāciju nekā tad, ja viņiem vienkārši saka - nedrīkst! Bērni ir gudri un zinātkāri. Viņi arī aizdomājas par ļoti būtisku lietu, kuru ar šo kampaņu vēlamies akcentēt: «Pirms tu izlem darīt ko tādu, kas tevi apdraud, - padomā, kādi ir tavi dzīves sapņi un ko tu zaudēsi, tos neīstenojot.»
Aizdomājas?
Gribam ticēt, ka aizdomājas. Vismaz tie bērni, kurus esam redzējuši informācijas stundās, pēc visa uzklausītā mainās. Bērni patiešām aizdomājas par to, ka viens mirklis, kas ir mazāks par sekundi, var kardināli mainīt viņu dzīvi - šajā gadījumā uz slikto pusi.
Diemžēl pieaugušie ar savu nepareizo piemēru rada bērnos sajūtu, ka nekas slikts jau nevar notikt. Piemēram, atvērtās transformatoru durvis - ne jau ST pārstāvji tās neapdomīgi atstāj vaļā, lielākoties to dara pieaugušie savtīgos un nelikumīgos nolūkos. Ja šīs darbības izdodas īstenot, pašam nesaņemot nāvējošu elektrotriecienu un aizejot prom, iekārta paliek atvērta. Taču bērni ir ziņkārīgi - viņus interesē, kas ir tajā atvērtajā skapī.
Tomēr, īstenojot šo kampaņu, kuras sauklis ir «Netuvojies, spēlē ar elektrību zaudēsi Tu!», esam secinājuši, ka bērni nereti ir daudz izglītotāki par saviem vecākiem. Tieši ar bērnu palīdzību izglītojam arī vecākus.
Vai varētu pienākt laiks, kad neviens cilvēks negūs elektrotraumas?
Tas būtu mūsu lielākais mērķis un sapnis.