Arī Eiropas Komisijai (EK) ir svarīgi karšu maksājumi. Bet EK nolēmusi ierosināt Eiropas līmeņa pārmaiņas, kuru neprognozētās sekas nodarīs ļaunumu patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem, turklāt aizkavēs inovācijas un palielinās maksājumus skaidrā naudā. Šādas iniciatīvas ietekmes sekas nav pietiekami izpētītas, un Latvijas valdībai to nevajadzētu atbalstīt.
Šāds likums tiktu vienādi piemērots gan Madridē, gan Rīgā, bet izmaksas, kas saistītas ar karšu maksājumu sistēmas darbību, vairs netiks taisnīgi sadalītas sistēmas lietotāju starpā, t. i., starp tirgotāju un pircēju. EK vēlas samazināt tirgotāju izdevumu daļu, kā rezultātā pircēja izdevumu daļa palielināsies.
Australian Reserve Bank samazināja starpbanku maksājumu 2003. gadā, un tā rezultātā tirgotāju izdevumi samazinājās par 423,3 miljoniem latu gadā. Sistēmas darbības nodrošināšanas izdevumi gan palika iepriekšējā līmenī, tāpēc tirgotāju līdzdalības maksājumu deficītu karšu izdevēji bija spiesti kompensēt, paaugstinot izmaksas karšu lietotājiem, lai sistēma turpinātu darboties.
Šobrīd patērētāji Austrālijā nodevās par karšu lietošanu katru gadu papildus maksā 239,04 miljonus latu, lai kompensētu tirgotāju maksājumu samazinājumu. Spānijas valdība sekoja Austrālijas piemēram 2005. gadā un uzspieda vienošanos par starpbanku nodevas būtisku pazemināšanu. Rezultātā spāņu tirgotāju izmaksas piecos gados saruka par 1,9 miljardiem latu. Līdzīgi kā Austrālijā, arī Spānijā patērētāji šajā periodā papildus samaksāja 1,6 miljardus latu, un, tāpat kā Austrālijā, nav neviena empīriska apliecinājuma tam, ka kaut viens cents no 1,9 miljardu latu lielā komersantu ietaupījuma būtu sasniedzis pircēju kabatas.
Tāpēc jāņem vērā, ka starpbanku maksājumu nodevas samazināšana faktiski ir tirgotāju ar karšu norēķinu sistēmas darbību saistīto izdevumu sloga pārnešana no lielo uzņēmēju pleciem uz patērētājiem.
EK ir 10 gadu laikā uzkrātas zināšanas par to, kas notiek, ja starpbanku maksājumiem nosaka regulējumu, un, lai gan tā apzinās negatīvo ietekmi uz patērētājiem un mazajiem tirgotājiem, kā arī ir pieredzējusi inovāciju un līdzīgu procesu vājināšanos, EK tomēr turpina virzīt šo likumdošanas iniciatīvu. Neraugoties uz to, ka daudzi, ar EK pārstāvjiem konsultējoties par šo jautājumu, noraidīja likumu izmaiņu nepieciešamību, EK paziņojusi par šīs iniciatīvas iesniegšanu apspriešanai 2013. gada aprīlī, kas iepriecinās lielos tirgotājus, bet nebūs Latvijas patērētāju vai mazo tirgotāju interesēs.
Nesen veiktais apsekojums liecina, ka no aptaujātajiem Latvijas patērētājiem 74% ikdienā biežāk izmantotu skaidru naudu, ja karšu lietošanas izmaksas pieaugtu. Ja tikai 10% no tiem, kas gatavojas biežāk maksāt ar skaidru naudu, to faktiski arī darīs, tiks sperts milzīgs solis nepareizā virzienā. Skaidras naudas maksājumu samazināšana ir visu interesēs - mazāk skaidras naudas nozīmē arī retākus laupīšanas mēģinājumus un mazākas iespējas izvairīties no nodokļiem.
*MasterCard vadītāja vietnieks Baltijā un Skandināvijā