Ministru kabineta 31. marta sēde, šķiet, vienubrīd riskēja iestrēgt, jo mikrofoni aizķepa no sīrupa... Vispirms ārlietu ministrs sniedza izvērstu slavējošu ziņojumu par to, cik brīnišķīgi mums veicas ar prezidentūru ES Padomē. Lai būtu. Tad faktiski to pašu burbuļoja premjere, vienīgi saucot ministrus vārdā. Pēc tam ministri sāka pateikties cits citam un saviem ierēdņiem. Kroni uzlika kolektīva sūkstīšanās, ka pēc prezidentūras noslēguma būšot tāda tukšuma sajūta. Protams - jo pašā Latvijā darāmā nav, nav interesanti, nav tā lidojuma.
Un visa šī verbālā orģija īsi pēc tam, kad tās dalībnieki nodemonstrēja haotiskumu un sīku aprēķinu tādā svarīgā jautājumā kā valsts kapitālsabiedrību pārvaldība. Tikai dažas epizodes.
Pārresoru koordinācijas centra vadītājs (PKC) Vilks rezignēti konstatē, ka tā nu esot sanācis - vispirms nolemts, ka veicama pārvaldības reforma, tikai piemirsies tāds sīkums, kā noteikt, kurš to īstenos. Un nu svilst termiņi. Sēdē klātesošie Valsts kontroles un Valsts kancelejas juristi aizrāda, ka Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais priekšlikums šo darbu uzticēt pašas EM kontrolētajai Privatizācijas aģentūrai ir juridiski riskants, ka pareizāk būtu to deleģēt PKC. Visi, izņemot ekonomikas ministri (kurš gan atteiksies no sava politiskā svara palielināšanas?), piekrīt, tomēr Straujuma atceras par savu omes funkciju un žēlīgi ierunājas, ka EM tik daudz darījusi reformas izstrādē, vai, lūdzu, neapvainosies utt. Izrādās, resoriskas ambīcijas ir vismaz vienlīdz svarīgas kā jēga un tiesiskums. Kad nu Reizniece-Ozola tomēr visžēlīgi piekrīt PKC modelim, izrādās, ka PKC tam neesot naudas. Turklāt pa burzmu atklājas, ka vispār jau 2014. gada budžetā kapitālsabiedrību uzrauga finansēšanai esot bijis pārsimts tūkstošu eiro, bet šā gada budžetā vairs neesot. Un kur tad palika tie 300 tūkstoši pērn?! Kādam nolūkam tika iztērēti? Ai, nav svarīgi, ejam tālāk. Galu galā zemkopības ministram jau gribas ēst (Dūklavs sparīgi atbalsta došanos pusdienu pārtraukumā pēc tam, kad komentāra iesākumā aprakstītā savstarpējā aplaizīšanās acīmredzot izsmēlusi ministru enerģijas resursus).
Apēduši kotleti, ministri atgriežas vēlīgā noskaņojumā. Straujuma gan apjautājas veselības ministram, vai viņš saprot - ja iedos papildu naudu Stradiņu būvprojektam, citus šādus projektus viņa nozare tuvākajos gados atļauties nevarēs - un vai viņš var apliecināt, ka tādu nav. Belēvičs sauc, ka Stradiņi ir prioritāte un uz to arī koncentrēšoties. Nevis ka citu projektu nebūs, bet ka «koncentrēsies», kas nav viens un tas pats. Bet tie jau sīkumi. Toties prezidējam ES labi.