Šveicieši nemainīja savu spēles manieri un jau no paša sākuma spēli centās novirzīt uz Latvijas zonu. Par darba trūkumu nevarēja sūdzēties Edgars Masaļskis. Jau piektajā minūtē Edgars uzvarēja viens uz vienu duelī ar Damjēnu Brunneru, kurš vēl šosezon 17 spēles aizvadīja NHL klubā Ņūdžersijas Devils. Īpaši efektīgi ķērieni, arī futbola vārtsargiem raksturīgajā «līdaciņā», Masaļskim sanāca otrajā trešdaļā, kad šveicieši trīs reizes spēlēja skaitliskajā vairākumā. «Trīs vai pat četras reizes Edgars patiešām izcili noķēra,» vārtsargu uzteica Beļavskis.
Par to treneri runāja pirms spēles, ka nedrīkst pārkāpt noteikumus. Uz sodīto soliņa mūsējie devās gan par klasiskajiem pārkāpumiem (bloķēšana, bīstama spēle ar augsti paceltu nūju, klupināšana...), gan arī par to, ka Krišjānis Rēdlihs no aizvārtes pastūma nūju Edgaram Masaļskim, kurš pēc sadursmes to bija pazaudējis. Pirms spēles treneri bija sarīkojuši īpašu sapulci skaitliskā mazākuma brigādēm. Viens uzbrucējs uzmanīja aizsargu, kurš kontrolēja ripu, un šādam pavērsienam, šķiet, šveicieši nebija gatavi, jo no pieciem vairākumiem viņi nevienu tā arī nerealizēja.
Priekšējā līnijā nostrādāja pretuzbrukumu taktika. Šveices aizsardzība kā viņu zemes gardie sieri šoreiz epizodiski bija ar caurumiem. Trīs reizes mūsējie pretuzbrukumos izslidoja divatā pret vienu aizsargu, un pirmajā reizē savu pirmo ripu savā sestajā pasaules čempionātā beidzot iemeta Andris Džeriņš. Interesanti, ka pirms spēles treneri jau izskatīja variantu Džeriņu nobīdīt uz citu maiņu, jo ar realizāciju viņam nebija sekmējies arī Prāgā.
Pašā mača izskaņā - vienu minūti un 51 sekundi pirms pamatlaika beigām ripa tomēr iekrita Latvijas vārtos, tomēr mūsējie prata kārtīgi noskaņoties papildlaikam. «Komandas gars bija ļoti labs. Ģērbtuvē valdīja lieliska atmosfēra. Pēc pamatlaika puiši teica - mēs tāpat obligāti uzvarēsim,» savus padotos par cīņasspatu un attieksmi uzteica Beļavskis. Izšķirošo ripu pretuzbrukumā eleganti izspēlēja Lauris Dārziņš ar Kasparu Daugaviņu.