Tādu jau mēs viņu visu laiku zinājām - ārēji vienmēr izturētu, laipnu, bet iekšēji arvien augsta sprieguma piesātinātu, bagātu un intensīvu garīgo dzīvi dzīvojošu. Šai intensitātei bija pamatīga bāze - Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā iegūta augstākā izglītība trijās specialitātēs, absolvējot Konstantīna Blūmentāla klavieru klasi (1982), Pētera Sīpolnieka ērģeļu klasi (1982) un Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi (1987). Šī studiju laikā iegūtā bagāža tika pastāvīgi pilnveidota tālākajā mākslinieciskajā darbībā. Par to stāsta sekmīga piedalīšanās vairākos ērģelnieku konkursos, līdzdalība meistarklasēs, neskaitāmi koncerti Latvijā un ārpus tās. Un par to liecina arī Ata Stepiņa kompozīciju klāsts - ērģelēm, klavierēm, citiem instrumentiem, tāpat arī dažāda sastāva ansambļiem. Daļa no darbiem iemūžināta autordiskā Ata Stepiņa mūzika Rīgas Domā (2011).
Klausīsimies un pieminēsim šīs mūzikas autoru un atskaņotāju.
Pavisam īpašu vietu Ata Stepiņa interešu lokā ieņēmusi improvizācija, mūsdienās akadēmisko mūziķu vidē nebūt ne izplatīta māksla. Tā likta lietā, veicot ērģelnieka pienākumus Rīgas sv. Pāvila draudzē, arī docētāja darbā Mūzikas akadēmijā.
Vēl Ata Stepiņa atsaucību un dzīvu ieinteresētību visā, kam viņš ķērās klāt, ar pateicību pieminēs ērģelnieki, kuri pie viņa mācījušies Baznīcas mūzikas seminārā pie sv. Pāvila baznīcas, speciālisti, kuri turpina darbu pie jaunās luterāņu dziesmu grāmatas sagatavošanas, daudzu baznīcas koncertu rīkotāji, kolēģi un draugi mūzikas augstskolā.
Paldies Tev, Ati, ka varējām kopā būt un kopā veikt dažādus labus darbus!
Atvadīšanās sestdien, 26. oktobrī, plkst. 10 Rīgas Krematorijas Lielajā zālē. Apbedīšana - Grīvaišu kapos.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un ērģelnieku vārdā
Ilma Grauzdiņa