Pirmais upuris
Agrākie pētījumi liecina, ka starp cilvēkiem izplatītākais bīstamā imūndeficīta vīrusa paveids HIV-1, kurš līdz šim reģistrēts aptuveni 33 miljoniem pasaules iedzīvotāju, cēlies no šimpanzēm. Tomēr pirmo reizi cilvēka organismā ir atklāta HIV forma, kuras pirmavots ir gorilla, raksta AP.
62 gadus vecajai sievietei HIV atklāja 2004.gadā, neilgi pēc tam, kad viņa no dzimtās Kamerūnas emigrēja uz Francijas galvaspilsētu Parīzi. Iepriekš viņa dzīvoja netālu no Kamerūnas galvaspilsētas Jaundes, tomēr sieviete apgalvo, ka viņai nekad nav bijis kontakts ar pērtiķiem un uzturā nav lietota meža gaļa, kas varētu būt inficēta ar HIV. Tādēļ, visticamāk, sievietei vīrusu pielipinājis cilvēks, kurš bijis inficēts ar HIV paveidu, kas cēlies no gorillām. Visas pazīmes liecina, ka sieviete nav slima ar AIDS (to izraisa HIV).
Pašlaik afrikāņu sieviete ir vienīgā zināmā persona, kas inficēta ar jauno infekcijas paveidu, bet zinātnieki uzskata, ka drīzumā tiks atklāti jauni gadījumi. Viņi pieļauj, ka vīrusa jaunatklātais paveids neievērots cirkulē Kamerūnā, iespējams, arī citās valstīs. Zinātnieki apgalvo, ka šis vīruss spēj strauji vairoties cilvēka šūnās.
Vainīgas gorillas
HIV/AIDS tika atklāts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, lai gan pastāv uzskats, ka pirmo reizi cilvēki ar HIV inficējās jau XX gadsimta sākumā vienā no Centrālāfrikas valsts Zairas (kādreiz Kongo Demokrātiskā Republika) reģioniem. Vīruss, visticamāk, nokļuvis cilvēkos pēc tam, kad viņi bija ēduši ar SIV inficētu primātu gaļu. Līdz šim tika uzskatīts, ka HIV izraisa tikai šimpanzes.
Zinātnieki skaidro, ka jaunatklātā HIV forma cilvēkos, visticamāk, nonākusi pa tiešo no gorillām. Tomēr nevarot izslēgt iespējamību, ka jaunais vīrusa paveids radies šimpanzēs, kuras ar to aplipinājušas gorillas, bet tās infekciju «nodevušas» cilvēkiem.
Atklājuma līdzautors Mančestras universitātes pētnieks Deivids Robertsons uzskata, ka HIV izcelšanās ne tikai no šimpanzēm liecina par vajadzību turpināt meklēt jaunas vīrusa formas. «Tas parāda, ka HIV evolūcija norisinās joprojām,» apgalvo D.Robertsons. «Vīruss var pārvietoties no sugas uz sugu, no primāta uz primātu, to skaitā arī mums - cilvēkiem. Slimību izraisītāji ir bijuši ar mums miljoniem gadu, un nemitīgi mainās tos pārnēsājošās sugas.» Fakts, ka pirmais zināmais jaunā HIV paveida nēsātājs atklāts Francijā, demonstrējot, cik strauji cilvēku mobilitāte var pārnest vīrusus no vienas pasaules daļas uz citu, D.Robertsons stāsta BBC.
Zinātnieki uzskata, ka neesot pamata apšaubīt līdzšinējo cīņai pret HIV paredzēto medikamentu efektivitāti pret jaunatklāto vīrusa paveidu.