Papildus tam, nesaņemot EK saskaņojumu, valstij formāli arī nav tiesību izmantot ar nodokli iekasētos līdzekļus, jo 2014. gada valsts budžeta likums paredz, ka programmā Elektroenerģijas lietotāju atbalsts, kuru paredzēts finansēt tieši ar SEN, izdevumi veicami tikai pēc tam, kad saņemts EK lēmums par pasākuma atbilstību Eiropas Kopienas kopējam tirgum.
Saskata pamatu bažām
Kā pirmā bažas, ka sabiedrībā asi kritizētais nodoklis tomēr varētu nesaņemt Eiropas Komisijas piekrišanu, īsi pirms stāšanās savā amatā pauda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), zināmā mērā nonākot pretrunā ar savas ministrijas līdz šim pausto informāciju, ka dalībvalstīm ir tiesības ieviest nodokļus bez speciāla saskaņojuma Eiropas Savienības (ES) līmenī, tāpēc problēmu ar nodokli un ar to saistīto elektroenerģijas lietotāju atbalsta programmu nebūšot. Ministrija iepriekš skaidroja, ka likuma saskaņošana ir aizkavējusies, jo Komisija sākusi vērtēt Latvijā īstenotās elektroenerģijas ražotāju atbalsta shēmas kopumā. Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis apstiprināja, ka tieši šī iemesla dēļ saskaņojums vēl līdz šim nav iegūts.
Arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) pārstāvis advokāts Sandis Bērtaitis apstiprina, ka, visticamāk, aizkavēšanās ir saistīta ar to, ka EK sākusi padziļināti izvērtēt Latvijas enerģijas ražotāju atbalsta shēmas, tomēr, pēc viņa domām, atbildīgajām institūcijām nav iemesla optimismam. «Ekonomikas ministrija, iesniedzot ar nodokli saistīto dokumentāciju, atklāja tikai daļu no kopējās situācijas, tādējādi cerot saskaņojumu iegūt viegli. Tomēr lielā mērā mūsu iesniegtā dokumentācija Komisiju pamudināja sākt padziļinātu pārbaudi,» skaidro S. Bērtaitis.
Lai gan ministrijas ES piekrišanu nodoklim cerēja saņemt jau vasarā, LAEF apliecināja, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas oficiālajām atbildēm augustā saskaņošanas process vēl turpinājies un federācijas rīcībā nav informācijas, ka būtu notikusi kāda virzība.
Nevērtēs tikai nodokli
Arī enerģētikas eksperts, Providus pētnieks Reinis Āboltiņš apstiprina, ka, raugoties formāli, atbildīgajām ministrijām ir taisnība tajā ziņā, ka nodokļi nav Eiropas Savienības, bet gan pašu dalībvalstu kompetence. Tomēr, pēc R. Āboltiņa teiktā, ir jārēķinās, ka jautājums par nodokļiem un to ietekmi uz atbalstāmajiem elektroenerģijas ražotājiem var tikt vērtēts arī plašākā kontekstā, raugoties no kopējām Eiropas Savienības enerģētikas pamatnostādnēm, jo ir skaidrs, ka nodokļa ieviešana lielā mērā skar gan ražotāju intereses, gan atjaunojamo energoresursu atbalsta politiku, gan arī galalietotājus. «Neapšaubāmi, raugoties uz subsidētās elektroenerģijas nodokli no enerģētikas politikas viedokļa, strīdīgu jautājumu netrūkst,» apstiprina enerģētikas eksperts.
Pagaidām gan nav skaidrs, kas tieši Eiropas Komisijai varētu izraisīt vislielākās šaubas, - no atjaunojamās enerģijas ražotājiem ir izskanējis pieņēmums, ka par nepamatotu varētu tikt uzskatīts valsts atbalsts lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs iepriekš pieļāva, ka par pārāk dāsnu varētu tikt atzīts atbalsts daļai mazo ražotāju. «Šis vērtēšanas process ir konfidenciāls, tāpēc nekādas informācijas par tā norisi un to, ko tieši pastiprināti vērtē Komisija, šobrīd nav,» atzīst S. Bērtaitis, vienlaikus apstiprinot, ka LAEF iesniegtā sūdzība Eiropas Komisijai noteikti ir ietekmējusi lietas izskatīšanu, jo Komisija pie federācijas vērsusies pēc atļaujas atklāt sūdzības saturu arī citām lietā iesaistītajām pusēm.
Iekasēšana nesokas
Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija arī liecina, ka kopumā šogad valstij ar SEN iekasēšanu veicies ievērojami vājāk, nekā prognozēts, - kopumā šī gada desmit mēnešos valsts nodokli iekasējusi 20,1 miljona eiro apjomā pretstatā prognozētajiem 26,82 miljoniem. Tiesa gan, daļēji šī neatbilstība izskaidrojama ar to, ka nodoklis, kuru administrē valstij piederošās energokompānijas Latvenergo meitas uzņēmums Enerģijas publiskais tirgotājs, tiek aprēķināts tikai pēc pārskata mēneša beigām un attiecīgi desmit mēnešu dati faktiski atspoguļo tikai deviņos mēnešos iekasēto apjomu. Tomēr desmit mēnešos iekasētais 20,1 miljons eiro būtiski - par 3,8 miljoniem - atpaliek arī no Ekonomikas ministrijas budžeta prognozēm deviņiem mēnešiem. Tas liecina, ka valsts atbalstītie elektroenerģijas ražotāji šogad saražojuši mazāk elektroenerģijas, nekā plānots, jo visiem ražotājiem, izņemot Latvenergo, atbalsta apjoms atkarīgs no saražotās un iepirktās elektrības apjoma. Mazāks iekasētais nodokļa apjoms gan galapatērētāju neietekmē, jo tas nozīmē, ka vienlaikus arī ražotājiem nepieciešami mazāki atbalsta maksājumi. Savukārt situācija, ka līdz nākamā gada sākumam SEN nesaņemtu zaļo gaismu no EK, varētu būt kritiska valsts budžetam, jo tieši šis nodoklis ir paredzēts kā avots Ekonomikas ministrijas iecerētajiem elektroenerģijas lietotāju atbalsta pasākumiem, skaidro S. Bērtaitis. «Nezinu, vai ministrijām ir kāds rīcības plāns gadījumam, ja saskaņojums netiks saņemts līdz nākamā gada sākumam,» norāda S. Bērtaitis.
Savukārt kāds cits enerģētikas nozares eksperts neformālā sarunā pauda bažas, ka valdībai nav rīcības plāna gadījumam, ja nodoklis netiks apstiprināts un ja to liks atmaksāt ražotājiem, tāpēc var izrādīties, ka iespējamās neveiksmes finansiālās sekas gulsies uz valstij piederošo energokompāniju Latvenergo.