Enerģētika ir viena no manām trim prioritātēm. Enerģētika ir ilgtermiņa nozare, kurā valstis, uzņēmumi plāno savu darbību nevis 3-5 gadu garumā, bet 20-40 gadu garumā. Mums joprojām trūkst jaudas. Te ir vairāki virzieni, kam tuvākajā pusgada laikā jābūt pilnīgi skaidriem, - kas tad ir Latvijas un Baltijas enerģētikas kopējā politika tieši jaudu pašnodrošinājuma virzienā.
Vai ir atrasts investors Liepājas elektrostacijas izveidei?
Ir pabeigts interešu aptaujāšanas process. Esam ieguvuši divus apstiprinājums ar atbildi jā, septiņus apstiprinājumus ar atbildi, ka varētu būt interese.
No kurām valstīm ir kompānijas, kas teikušas jā?
Vācijas un Polijas.
Vai tostarp ir Vattenfall, ko, kā iepriekš teicāt, arī esat uzrunājuši?
Nē. Ir zināma kompānija, bet tā nav no lielajām.
No Vienotības programmas noprotams, ka tā atbalsta atomelektrostaciju (AES), bet koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība ir kategoriski pret kodolenerģiju un jebkādu AES ne Latvijā, ne Lietuvā.
Konsekventi turos pie Latvijas valdības pozīcijas. Kopš 2006. gada valdība ir parakstījusi vairākus premjera līmeņa dokumentus par kopēju sadarbību ar lietuviešiem, igauņiem un poļiem Visaginas AES projekta attīstībā. Ņemot vērā gan izmaksas, gan šī brīža pasaules ekonomikas tendences, AES ir efektīvākās, lētākās un salīdzinoši drošākās. Kamēr no lietuviešu puses nav skaidrs modelis, kā viņi redz šīs AES attīstību, cik tas maksās un kāda būs Latvijas daļa, kā mēs to apmaksājam, tikmēr līdz galam vēl nav saprotams.
Kādi plāni ir attiecībā uz plašāku enerģijas ieguvi no vietējiem atjaunojamiem energoresursiem (AER)?
Esmu apņēmies jau šogad pielikt punktu diskusijai par ilgtermiņa nosacījumiem AER jomā. Runa ir par jauno AER likumu, kā mērķis ir likvidēt esošo kvotu sistēmu. Visi, kas vēlēsies un redzēs ekonomisko izdevīgumu darboties šajā tirgū, varēs to darīt. Nosacījumi ir detalizēti izstrādāti, un vēlos jau šogad likumu virzīt uz valdību un Saeimu. Mērķis ir, lai šis likums līdz Saeimas pavasara sesijas noslēgumam tiktu pieņemts. Manas prioritātes, pirmkārt, ir iespējami efektīvāk izmantot vietējos resursus galvenokārt siltuma ražošanai, kā tas ir Skandināvijā. Otrs - tajās vietās, kur ir iespējama ekonomiski pamatota koģenerācija kopā ar efektīvu siltuma izmantošanu.
Cik tālu un vai ir atbalstāmi plāni Baltijas jūrā uzstādīt vēja ģeneratorus?
Šobrīd esam apturējuši mēģinājumu atsevišķām firmām iegūt ekskluzīvas ilgtermiņa tiesības šo projektu virzīt. Ir jābūt skaidriem nosacījumiem pirms atsevišķas firmas jau ir ielikušas savu kāju durvju spraugā. Šobrīd dosim iespēju pētīt un analizēt ekonomiskos ieguvumus. Tuvākajā laikā arī būs sagatavoti noteikumi, kā uzņēmēji ilgtermiņā varēs nodarboties ar šo biznesu. Protams, ka konkursa kārtībā un iespējami izdevīgi valstij.
Pirms vēlēšanām izskanēja, ka Latvijai noteiktā cena par Krievijas gāzi ir viena no augstākajām Eiropā. Teicāt, ka šo situāciju var labot. Cik tālu šie plāni ir, un cik tas ir reāli?
Šīs sarunas turpinās. Latvija ir salīdzinoši neliels patērētājs, un viss patēriņš notiek caur vienu - Krievijas Gazprom piederošu meitaskompāniju. Otrs aspekts ir infrastruktūra, kas kopš padomju laikiem dod iespēju Gazprom būt monopolistam gāzes piegādes tirgū. Jebkurš monopolists šādu situāciju vienmēr cenšas izmantot. Tas, ko pašreiz daru, ir runāju ar Gazprom par to, lai šī gāzes cenas noteikšanas metodika būtu taisnīga.
Kas ir jūsu argumenti?
Ja Gazprom kā piegādātājs neizrāda vēlmi izprast mūsu problēmas, tad viņi ļoti labi saprot, ka no mūsu puses ilgtermiņā enerģētikā būs citas aktivitātes, kas samazinās viņu ietekmi. Neesmu gatavs šobrīd nosaukt katru no šīm lietām, jo tie ir sarunu taktiskie risinājumi. Viens no galvenajiem, ko esmu uzsvēris, ir tas, ka trīs Eiropas valstis šobrīd runā par sistēmas maiņu gāzes cenas aprēķinā, kur lielāka daļa varētu būt biržas cenai. Vēl viens no risinājumiem varētu būt koeficients, kas nosaka iedzīvotāju maksātspēju. Tomēr ir milzīga atšķirība, vai tā ir Baltija vai Vācija.
Vai lielais brālis un aizmugure šajās sarunās varētu būt Vācija?
Vācijas kanclere Angela Merkele ir ļoti izprotoša mūsu centienos. Nedomāju, ka Vācija būs ļoti aktīva sarunu trešā puse.
Vienotības deputāti Eiroparlamentā stāstīja, ka mūsu kaimiņvalstis apsver iespēju atpirkt gāzes infrastruktūru. Cik reāli ir šie plāni kaimiņos un arī pie mums?
Visas Baltijas valstis - viena veiksmīgāk, cita mazāk - gāzes infrastruktūru savulaik privatizēja. Latvijā tas, manuprāt, notika ļoti neveiksmīgi. Šobrīd tās ir privātas kompānijas, kur tiešām runa ir tikai par atpirkšanu. Cik man zināms, Gazprom un tās kompānijas, kas strādā Lietuvā un Igaunijā, šobrīd neizskata iespēju pārdot atpakaļ valstij vai šo valstu uzņēmumiem šos aktīvus. Tāpēc man nav tādas informācijas, vai šie varbūt politiskie paziņojumi kaut kādā veidā realizētos.
Vai, jūsuprāt, tā savulaik bija kļūda?
Manuprāt, tā bija viena no lielākajām kļūdām, kas Latvijā privatizācijā ir veikta.
Pēc Krievijas kompānijas Sveza izteiktās vēlmes pirkt Latvijas finiera akcijas no Ekonomikas ministrijas izskanēja redzējums nākt palīgā un paglābt Latvijas finieri no krieviem. Kā to saprast?
Manuprāt, tās ir nacionālās intereses, jo šādi, ko pasaulē sauc par naidīgajiem pārpirkšanas piedāvājumiem, ne vienmēr ir tikai ekonomiski pamatoti. Mēdz būt tā, ka kompānijas šādi, ļoti aktīvi un agresīvi, bieži vien atpērkot akcijas virs tirgus cenas, vēlas kādu tirgus spēlētāju vienkārši izslēgt no tirgus. Vai arī, pārņemot kompānijas menedžmentu, īstenot to politiku, kas šai kompānijai vai investoru valstīm šķiet pareizi. Latvijas finieris ir viens no retajiem, ja ne vienīgais, kas privatizācijas procesā ieguva akciju sabiedrības statusu, kurā ir liels skaits akcionāru un kurā vadība spējusi šos akcionārus apvienot kopīgam darbam, attīstīt kompāniju un izmaksāt dividendes. Latvijas finieris ir viens no mūsu reālākajiem flagmaņiem. Riskēt ar to, ka īstenībā nezināmi investori ar nezināmām interesēm (..)
Vai jūs nāktu palīgā, piemēram, Emīla Gustava šokolādei, kam arī ir problēmas?
Emīla Gustava šokolādē strādā krietni mazāks cilvēku skaits nekā Latvijas finierī, un, ja skatās no stratēģiskās nozīmes viedokļa, šie nav salīdzināmi lielumi. Valsts gāja palīgā, piemēram, Parex bankai. Domāju, atsevišķos gadījumos šāds valsts publisks, ja nepieciešams, arī finansiāls, atbalsts ir pilnīgi pamatots.
Vai esat vērsies pie Lido īpašnieka Gunāra Ķirsona un piedāvājis palīdzēt?
Ar G. Ķirsonu pie šī paša galda pirms gada runājām vairākas reizes. Esam viņam jau ļoti nopietni palīdzējuši. Tomēr realitāte ir tāda, ja uzņēmējs pats īsti nevēlas sev palīdzēt, tad no malas visa palīdzība ne vienmēr izrādās efektīva. Viņš ir saņēmis ļoti lielu valsts palīdzību, izsniegto garantiju summas ir ļoti lielas. Informācija no Garantiju aģentūras un arī bankām, kas kreditējušas Lido grupu, neliecina par Ģ. Ķirsona ļoti lielu ieinteresētību uzņēmumu pārstrukturizēšanā, kas ir nepieciešams.
Noteikti esat dzirdējis par atsaucību iegūt mikronodokļa maksātāja statusu…
Ir neprognozēti liela. Pēc pēdējās manā rīcībā esošās informācijas, ir vairāk nekā 1000 pieteikumu. Šeit gan man nāk dažādas ziņas, un, visticamāk, būs operatīvi vienmēr jāseko līdzi, kādiem mērķiem šis īpašais statuss tiek izmantots. Ir pazīmes, ka atsevišķi ražotāji gatavojas sadalīt savu uzņēmumu daudzos mazos mikrouzņēmumos un optimizēt nodokļus, kas nebija mērķis.
Kas vēl tiks darīts mazā biznesa attīstībai?
Galvenais ir finanšu pieejamība. Tas ir fundamentāli svarīgs jautājums. Ja runājam par esošajiem instrumentiem, jāatzīst, ka ne vienmēr tie ir pilnībā efektīvi. Tai skaitā Hipotēku bankas, Garantiju aģentūras un citu. Instrumenti ir saskaldīti. Vienmēr esmu atbalstījis resursu konsolidāciju vienā attīstības bankas vai kādas citas institūcijas virzienā.
Saprotu, ka ir plāns attiecībā uz to, kas notiks ar Hipotēku banku?
Jā, bet šobrīd to nevaru atklāt tāpēc, ka par to ir lielas diskusijas, tai skaitā ar partneriem Eiropas Komisijā (..)
Vai ir kādi augļi no A. Merkeles vizītes Latvijā, vai nāks vācu investori?
Labā ziņa pēc tā, kad uzsvērām Vācijas vajadzību atrasties Latvijas finanšu sektorā, jo viens reģions [Skandināvija] ir īpaši pārstāvēts, ir tā, ka parādījusies interese no Vācijas Raiffeisen Bank par to, kas notiek ar Citadeli. Pagaidām gan šī interese ir trausla, bet vismaz informācija ir atnākusi.