Laikraksta viedokļu slejā šonedēļtaksometru nozares pārstāvis pauda sašutumu, ka Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID) nereaģē uz ieteikumiem ēnu ekonomikas mazināšanai šajā nozarē. Līdzīgi pārmetumi - valsts institūcijas pietiekami aktīvi nerīkojas, lai izskaustu ēnu ekonomiku kādā konkrētā nozarē arī tad, kad godīgi nodokļus maksājošie uzņēmēji parāda, kādā virzienā valsts institūcijām vajadzētu strādāt, - pēdējā laikā izskan tik bieži un no tik daudzu nozaru pārstāvjiem, ka tos vairs nevajadzētu ignorēt. «Ēnu ekonomika un nodokļu nemaksāšana kropļo konkurenci, un tas jāņem vērā VID darbiniekiem. Godīgie uzņēmēji negodīgo tirgus dalībnieku rīcības rezultātā kļūst nekonkurētspējīgi un pat izbeidz darbību,» Dienai nesen atzina arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.
Taksometru nozare, protams, izceļas īpaši - gan ar aso vēršanos pret tiem nozares pārstāvjiem, kuri atļāvušies skaļi pateikt, ka pelēkais sektors beidzot jāizskauž, gan ar to, ka nozares pārstāvji neatlaidīgi klauvē pie valsts institūciju durvīm, piedāvājot detalizēti izstrādātus priekšlikumus tam, kā ēnu ekonomiku mazināt. Tomēr vismaz pagaidām priekšlikumi iestrēguši diskusijās. Finanšu ministre intervijā Dienai sola, ka šajā jautājumā noteikti iedziļināsies, un, ņemot vērā viņas līdzšinējo izpratni par uzņēmējdarbības vidi, var cerēt, ka D. Reiznieces-Ozolas pievēršanās minētās nozares problēmām sekmēs ēnu ekonomikas apkarošanu.
Pēdējā laikā par pozitīvu piemēru Latvijai ļoti bieži un daudzās jomās tiek minēta Igaunija. Protams, nav tā, ka pie ziemeļu kaimiņiem viss ir ideāli, bet pie mums - viss slikti. Tomēr skaitļi tendenci parāda. Piemēram, SSE Riga pētījums atklāj, ka 2014. gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā bija aptuveni 24% no IKP, bet Igaunijā - vien aptuveni 13%.
Kas Igaunijai palīdzējis kļūt par paraugu Latvijai daudzās jomās? Vienas atbildes nav. Tomēr būtiski faktori ir, pirmkārt, Igaunijas prasme izveidot godīgākus spēlēs noteikumus gan uzņēmēju sadarbībā, gan publiskā sektora un biznesa attiecībās un, otrkārt, ziemeļu kaimiņu prasme nebaidīties no pārmaiņām, nevilcināties ieviest reformas brīdī, kad tās racionāli nepieciešamas, uzdrīkstēšanās būt pirmajiem. Pieredze ir svarīga vērtība, bet tikai kamēr ar pieredzi necenšas aizstāt loģisko domāšanu un adekvātu reaģēšanu uz situāciju. Nerīkoties atbilstoši apstākļiem, bet aizbildināties, ka jārīkojas kā iepriekš tikai tāpēc, ka tā jau darīts, ir aplams ceļš mainīgajā biznesa vidē un dinamiskajā ekonomiskajā situācijā.