Atmiņā no ikviena pasākuma parasti paliek visspilgtākais tā notikums. Šoreiz - pēc Skolēnu dziesmu un deju svētkiem - tas būs atceltais, tomēr notikušais gājiens, pateicoties kuram šos svētkus atcerēsimies arī ar labo, nevis tikai slikto - noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma upuriem, kas, protams, nav mazsvarīga tēma.
Tieši gājiena, nevis koncerta, kura mēģinājumā ļoti daudziem bērniem palika slikti, atcelšana gan raisa vislielākos jautājumus.
Vispirms par to, vai Dziesmu un deju svētki primāri ir svētki to dalībniekiem vai skatītājiem? Bieži sakām, ka Ziemassvētki ir komercializējušies, kaut kas līdzīgs tagad redzams arī Dziesmu svētkos. Dalībnieki tiek pārslogoti, lai radītu labāku «produktu» skatītājiem. Rīkotāji atcelt gatavi tikai tādas programmas aktivitātes, par kurām nav tirgotas biļetes.
Kāds tagad saka, ka tieši ieplānotais gājiens apdraudējis bērnu atpūtu, spēju pienācīgi sagatavoties vakara koncertam. Tiešām neredz atšķirību starp ilgstošu obligātu stāvēšanu uz skatuves bez iespējas pat padzerties (jo, ak šausmas, šausmas, kā gan tāds uz skatuves dzerošs bērns izskatītos!) un faktisko svētku kulmināciju - lielo gājienu, kurā priecīgi un aktīvi tradicionāli tiecas piedalīties itin visi!? Ja ir problēmas ar dalībnieku pārgurumu, tas jārisina, samazinot vienveidīgu noslodzi mēģinājumos un koncertos, paredzot atpūtas pauzes ar iespēju paēst, padzerties, ja nepieciešams - izkustēties.
Šoreiz nelīdzēs arī mediķi ieteikumi, ka vissvarīgākais esot labi izgulēties. Kāds ir tik naivs, cerot, ka bērni kā pēc komandas vakarā aizmigs un būs izgulējušies saskaņā ar kādu noteiktu spēku atjaunošanas standartu? Skaidrs, ka arī kopīga dzīvošana Rīgas skolās ir liels piedzīvojums, kas piederas šiem svētkiem. Un rīkotājiem jārēķinās arī ar to, ka visas miegam paredzētās stundas tam veltītas nebūs. Un ne jau ar gājiena atcelšanu te ko var mainīt.
Pretrunīgi viedokļi dzirdēti par ēdināšanu, taču nestāstiet, ka kāds tāpēc ir bijis badā. Īpaši tie bērni, kas nelabprāt ēd sabiedriskās ēdināšanas piedāvāto pārtiku, - vecāki vienmēr ir parūpējušies par savām atvasēm, kāpēc lai šoreiz būtu citādi? Jo vecāku atbildība nebeidzas ar to brīdi, kad bērns uzticēts skolotājiem.
Un vēl. Ja ar gājiena atcelšanu rīkotāji cerēja norobežoties no atbildības par pārguruma sekām, kā tas sanāca, ka skolu direktorus un kolektīvu vadītājus par to pabrīdināja, bet Valsts prezidentu ne? Bet, tieši pateicoties viņa dalībai, atceltais (aizliegtais) gājiens pēkšņi pārtapa par «brīvprātīgu». Varbūt arī turpmāk svētki jārīko neformālāk?