EK apkopotie dati ļauj secināt, ka Latvijai nebūtu jākaunas interneta savienojamības dēļ, jo šeit esam visai līdzīgās pozīcijās ar tādiem smagsvariem kā Beļģija, Luksemburga un Vācija. Kaut gan sabiedrības prasmes darboties digitālajā vidē varētu būt spožākas, statistika atklāj, ka Latvija atpaliek no ES vidējā digitālo publisko pakalpojumu jomā un tehnoloģiju integrācijā.
Tieši e-komercija ir mūsu vājais punkts, Latvijai šajā jomā ir vissliktākie rādītāji ES, turklāt tiešsaistes komercdarbība samazinās. Kaut gan pētījums liecina, ka izmantojam sociālos medijus, kam teorētiski vajadzētu palīdzēt darboties digitālajā ekonomikā, mazo un vidējo uzņēmumu tiešsaistes tirdzniecības rādītāji ir ļoti zemi, turklāt tie ir ar tendenci samazināties. EK pauž bažas par to izaugsmi un spēju iekļūt plašākos tirgos.
Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs mazo un vidējo uzņēmumu dīkstāvi digitālajā vidē saista ar to nespēju izmantot ārvalstu digitālos pakalpojumus. «Nozīmīgs iemesls šim zemajam rādītājam varētu būt valodas barjera. Angļu valoda vienotam digitālajam tirgum ir ļoti būtiska. Tāpat bieži ir ierobežota piekļuve dažādām platformām,» viņš saka un piebilst, ka valstij vajadzētu vairāk popularizēt e-pakalpojumu esamību, tas uzlabotu uzņēmējdarbības vidi.
Ne tik liela kā Latvijā, tomēr arī kopumā ES e-komercijas attīstība ir problēma. Tikai 15% mazo un vidējo uzņēmumu savas preces un pakalpojumus pārdod tiešsaistē. Turklāt no šī skaitļa tikai 15% to dara starptautiskajā līmenī. Arī e-pakalpojumu esamība, par ko Dienai stāsta V. Šeļmanovs-Plešs, Eiropā kopumā nav pārāk populāra, to izmantojuši tikai 33% interneta lietotāju. Vislabāk šajā jomā roku ievingrinājuši Dānijas iedzīvotāji, tur e-pakalpojumus izmanto teju 70%, bet, piemēram, Rumānijā šis rādītājs ir tikai 6%. Piemēram, iespēju izrakstīt un internetā nosūtīt e- receptes farmaceitam Eiropā izmanto 26% ģimenes ārstu. Igaunijā to dara visi ārsti, bet, piemēram, Maltā neviens. Latvijā to dara 13% ģimenes ārstu.
Kopumā pētījums apliecina, ka digitālo pakalpojumu izmantošana ES ir ļoti atšķirīga, un tas ir galvenais šķērslis vienota digitālā tirgus izveidei. Uz to jau iepriekš intervijā Dienai norādīja EK priekšsēdētāja vietnieks Andruss Ansips, uzsverot, ka viņa uzdevums Komisijā būs «lauzt valstu digitālās robežas».
A. Ansips norāda, ka digitalizācija lēnām attīstās, uz to uzsvaru liek arī par digitālās ekonomikas un sabiedrības jautājumiem atbildīgais komisārs Ginters H. Etingers, kā piemēru minot pavisam ikdienišķu paradumu: «Digitālais indekss atklāj, cik krasi ir mainījušies filmu skatīšanās ieradumi - cilvēki joprojām skatās savus iecienītos televīzijas seriālus, taču ievērojama daļa, proti, 40%, skatās arī pieprasījumvideo un filmas tiešsaistē. Mums ir jāpielāgojas iedzīvotāju vajadzībām un jādomā, kā tām pielāgot ES politiku.»
Kaut gan pētījums liecina, ka daudzu valstu uzņēmumi visai kūtri savā darbībā ievieš digitalizāciju, privātpersonu sektorā aina ir citāda. Interneta lietotāju skaits pieaug. Eiropas Komisijā atklāj, ka 86% Latvijas interneta lietotāju lasa ziņas tiešsaistē. Tas ir 4. augstākais rādītājs ES. 75% interneta lietotāju naudas jautājumus kārto digitāli, un 57% veic Skype videozvanus.