Tolaik vēstniecība Madridē sarūpēja dokumentus atpakaļceļam, taču finansiāli palīdzēt nevarēja. Sergejam izlīdzējuši paziņas Spānijā, taču viņš labprāt būtu izmantojis iespēju aizņemties naudu no valsts. Pusgadu pēc Sergeja ģimenes nepatīkamās situācijas - 2012. gada jūnijā - spēkā stājās valdības noteikumi par materiālās palīdzības nodrošināšanu ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušam Latvijas pases turētājam. Patlaban gan grūti spriest, vai valsts Sergejam naudu būtu aizdevusi, jo katrs gadījums tiek vērtēts atsevišķi un lēmumu pieņem konsulārā amatpersona.
Tikai kā pēdējais salmiņš
Gada laikā, kopš darbojas jaunā kārtība, valsts aizdevumu atpakaļceļa biļetei ieguvuši 83 cilvēki, kopumā aizlienēti 8386 lati un vidējā aizdevuma lielums ir 101 lats. Parasti aizdotās summas nav lielas, jo vairumā gadījumu cilvēki mēdz iekulties ķezā Eiropas valstīs, un, piemēram, autobusa biļete no Vācijas maksājot tikai 35 latus. Visbiežāk pēdējā gada laikā nauda aizdota nelaimē nokļuvušajiem Lielbritānijā un Vācijā. Kā eksotiskākie minami gadījumi ASV un Taizemē, taču naudu aizlienēt nācies arī mājupceļam no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas.
Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta pārstāves Evija Klauze un Eva Šulca Dienai stāsta, ka valsts līdzekļus aizdod tikai tad, kad izsmeltas citas iespējas - radi, draugi, tuvinieki, darba devējs, pašvaldība. Proti, valsts palīdzība ārkārtas situācijās nonākušajiem tiek sniegta tikai kā pēdējais salmiņš, ja vairs nav nekā cita, pie kā pieķerties. Citreiz cilvēks pie konsulārās amatpersonas atnāk apjucis, bet pēc sarunas saprot, ka viņa situācija, lai arī ir smaga, nav ārkārtas, jo nepieciešamos līdzekļus iespējams iegūt citos veidos.
To, ka valsts palīdzību uztver kā pēdējo iespēju, atzīst arī Ieva, kura savulaik kopā ar draugiem bez naudas, kredītkartēm un dokumentiem palikusi Portugālē. Latviešu tūristu īrēto automašīnu apzaga, kamēr ceļotāji atpūtās pludmalē. Lai arī situācija bija neapskaužama, Ieva tagad atzīst, ka parocīgāk aizņemties naudu ir no ģimenes vai draugiem, jo to var paveikt bez formalitātēm. Vienlaikus viņa atzīst - iespēja aizņemties no valsts ir noderīga, jo no radiem vai draugiem palīdzību ne vienmēr būs iespējams saņemt operatīvi.
Izmanto arī ļaunprātīgi
Netrūkst arī tādu, kas situāciju izmanto ļaunprātīgi. E. Klauze atminas kādu gadījumu Lielbritānijā, kad secināts, ka cilvēkam nauda mājupceļam nemaz nav bijusi vajadzīga. «Pienāca ziņas, ka cilvēks naudu var dabūt citos ceļos. Tieši tādēļ būtiska ir cilvēka saruna ar konsulāro amatpersonu,» viņa skaidro. Patlaban no 83 cilvēkiem naudu valstij atdevuši tikai 22, un daudzi aizlienētāji nerīkojas godīgi. Ja cilvēks redz, ka naudu atdot nevarēs, var lūgt maksājumu atlikt, bet tik godprātīgi bijuši četri cilvēki. Pie tiesu izpildītājiem nonākušas jau 38 lietas par kopumā 3323 neatmaksātiem latiem. Šādā ceļā atgūto līdzekļu lielums pagaidām ir pieticīgs, proti, tiesu izpildītājiem valstij par labu izdevies piedzīt 35 latus no viena cilvēka. Ministrija analizē iemeslus, kādēļ cilvēki naudu neatmaksā - to vērtē gan konsulārās amatpersonas, gan tiek meklēta atgriezeniskā saikne ar tiesu izpildītājiem. «Iespējams, ka viņi pametuši visu un vieglprātīgi devušies prom,» pieļauj E. Klauze.
Kopumā nosacītajā fondā, no kura var aizdot līdzekļus, ir 50 000 latu. Fonds pildās un iztukšojas no atmaksātajiem līdzekļiem. Lai gan sākotnēji prognozēts, ka nauda no fonda tukšies ātrāk, kopējo aizdodamās naudas apmēru mainīt nav plānots, jo nepieciešama rezerve iespējamai krīzes situācijai.