Kā ģimene
Darba gaitu sākums Jolantai iegadījās pavisam citā jomā. Pēc skolas īpašu interešu nebija, bet, sekojot kādas paziņas piemēram, Jolanta iestājās Rīgas 5.poligrāfijas mākslas vidusskolā, kur apguva mašīnburtliča profesiju. «Sākumā nepatika, bet ar laiku kļuva interesanti. Nenožēloju,» viņa saka. Praksē tikusi tipogrāfijā Cīņa pie romānu salikšanas, vēlāk bijis arī darba piedāvājums, bet, lai to pieņemtu, pietrūcis tolaik nepieciešamā Rīgas pieraksta, un Jolanta atgriezās dzimtajā Gulbenē. Kādu laiku viņa strādāja vietējā tipogrāfijā, bet aldziņu gribējās lielāku, un, sākoties juku laikiem, Jolanta izlēma izmēģināt bārmenes arodu. Paralēli šim darbam pamazām ielauzījusies arī grāmatvedībā, līdz sākusi strādāt par grāmatvedi divos veikalos, bet pēc tam - par pārtikas preču un alkohola vairumtirdzniecības pārstāvi. Šī pieredze tagad ļoti palīdzot darbā Elvi.
Tolaik tirdzniecības pārstāves pienākumi ļoti gājuši pie sirds arī vēl viena iemesla dēļ - Jolantai ļoti patīk vadīt auto. Tagad šo kaislību Jolanta pamanās izdzīvot, kopā ar kolēģiem piedaloties auto orientēšanās sacensībās. Darbabiedru kompānijā viņai paiet lielākā daļa brīvā laika; kopā braukts gan sēņot, gan šašliku cept. Elvi loģistikas «ģimene» ir lielākais darba pluss, Jolanta saka. «Esam saauguši kā zāle.»
Slavēja un aicināja
Kad Gulbenes pusē darba iespējas sāka buksēt, Jolanta izlēma pārcelties uz Rīgu. Pilsētas vide, burzma, troksnis viņai paticis vienmēr, tāpēc par varbūtēju atgriešanos laukos Jolanta tagad domīgi saka: «Laikam jau nē…»
Rīgā Jolanta nokļuva sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā Anšpēteri, kur īsā laikā no trauku noliktavas vadītājas izauga par banketu menedžeri. Šis darbs Jolantai ļoti patika, taču ilgi to nevarēja turpināt. «Es audzinu dēlu, tolaik viņš bija bērnudārza vecumā. Bet attiecības bija šausmīgas, jo es nekad nebiju mājās, vienmēr darbā. Nācās izvēlēties - bērns vai darbs,» viņa stāsta.
Dzīve iesvieda pasmagā periodā, kad bija grūtības ar darba atrašanu, līdz Jolanta iekārtojās Stomatoloģijas institūtā par reģistratori. Darbavietu mainīt neplānoja, taču nejauši satikta bijusī kolēģe, kura nu strādāja Elvi grupā, savu uzņēmumu ļoti slavēja, izstāstīja par radušos vakanci un ātrāk nelikās mierā, kamēr Jolanta nebija atsūtījusi savu CV. Sekoja uzaicinājums uz pārrunām, un drīz vien Jolanta pievienojās Elvi komandai kā loģistikas nodaļas asistente. Vēlāk viņa kļuva par loģistikas speciālisti, bet nu jau pilda vadītājas pienākumus.
Patīk risināt problēmas
Lai gan dižķibele iespaido it visus, Elvi grupa joprojām ir stabils vietējā kapitāla uzņēmums, un Jolantas karjera augusi reizē ar to. Drīzumā Elvi atvērs 69.veikalu, un Jolantas pārziņā ir viss, kas saistīts ar transportu, loģistikas iepirkumiem, piegādēm, pasūtījumiem. Tāpat nākas vadīt sapulces, seminārus, šad tad arī ekskursijas noliktavā. Jolantā kā vadītājā padotie ieklausās, lai gan viņa pati sevi dažkārt gribētu redzēt stingrāku un nepiekāpīgāku. Pavaicāt padomu gan viņai varēs vienmēr. Jolantai patīk risināt problēmas, rēķināt, cīnīties ar sarežģītām shēmām un atskaitēm, kaut skolas laikā labi padevušies tikai sacerējumi. Loģistikas gudrības Jolanta apguvusi līdzīgi kā savulaik grāmatvedību - darot un konsultējoties ar citiem darītājiem. Domu par augstskolu viņa nolikusi malā, taču no jaunām zināšanām nevairās. «Ievajadzēsies - iemācīšos!» viņa smaida, tomēr teic, ka kādus kursus apmeklēt gribētos. Loģistikas jomu Jolanta atzīst par savu īsto lauciņu, un apgūstamu lietu tajā netrūkst. «Es arī esmu no tiem cilvēkiem, kam darbs galvā ir visu laiku, arī brīvdienās,» Jolanta saka.