Kristaps Janičenoks BK Ventspils basketbolists
Tas nav nekas tāds. Protams, emocionāli ir citādi, taču man tas neko daudz nemainīja.
Neticu!
Godīgi. Es zināju, ka man šī tikšanās nozīmēs daudz, taču tāpēc arī psiholoģiski tai tā arī gatavojos. Zināju, ka divus puslaikus augstā līmenī nenospēlēšu, turklāt neizdevās jau pirmais puslaiks. Tomēr noturējāmies līdzās, bet otrajā puslaikā, manuprāt, nospēlējām gudrāk. Viņiem ir laba komanda ar individuāli spēcīgiem spēlētājiem. Tāpēc jau basketbols ir foršs, ka var meklēt un atrast veidus, kā apspēlēt citus, kuri varbūt liekas pārāki.
Kāpēc nevari nospēlēt divus labus puslaikus?
Neesmu vēl īsti labā fiziskajā kondīcijā. Mums ir maz spēļu, ir smagi treniņi, tāpēc ir tā. Tāpēc arī man nebija un joprojām nav ritma.
Pie trenera Štelmahera ar smagiem treniņiem ir jārēķinās!
Protams. Es tā arī daru, trenējos. Zinu, kad man ir jāsasniedz kondīcija. Ņem vērā, ka man pēdējās spēles bija vēl izlases sastāvā vasarā. Trenējos viens, taču tas ir citādi. Tikai salīdzinoši nesen trenējos ar komandu. Tas ir laika jautājums.
Sapratni esi atradis ar jaunajiem komandas biedriem?
Tas notiek pamazām. Nav jau noslēpums, ka Štelmaheram ir ļoti daudz kombināciju. Tās visas varu noskaitīt no galvas, taču izpildīt laukumā pie pulsa divsimts - ir pavisam kas cits.
Iepriekš Sandis Valters atzinās, ka pēc pirmās spēles Ventspils sastāvā pret VEF Rīga nejauši teju aizgājis pie pretinieku komandas...
Ir savāda sajūta. Arī šodien, kad izmetu sānu autu, pulss ir pie divsimts, un tad nesaproti, kuram tad īsti ir jāpiespēlē tā bumba. Ar to jātiek galā.