Pakāpeniski arvien lielāku iespaidu tas atstāj arī uz cenu. Nekustamo īpašumu kompānijas Latio mājokļu tirgus pārskatā norādīts, ka jauno dzīvokļu kvadrātmetra vidējā cena jau trešo ceturksni pēc kārtas samazinās. Salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni, kad cenas sasniedza pēckrīzes maksimumu, maksa par vienu kvadrātmetru ir kritusies par aptuveni 7%.
Jaunus nebūvē
«Nenāk iekšā investīcijas, mēs nevar uzsākt jaunus projektus. Esam samazinājuši darbinieku skaitu un nedodam darbu apakšuzņēmējiem,» Dienai atklāj kompānijas YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē. YIT patlaban cenšas izpārdot jau gatavos projektus. Vairāku projektu būvniecības uzsākšana ir apturēta. Piemēram, bija plāns sākt celt 120 dzīvokļu ēku Tērbatas ielā. Tika izstrādāts tehniskais projekts, iegūta būvatļauja, tomēr uzņēmuma vadība nolēma projektu neuzsākt.
«Runājot par nākotni, mēs vēl skatīsimies, cik aktīvi pircēji būs vietējie iedzīvotāji,» teic A. Božē. Viņš atklāj, ka līdz šim projektos, kas nebija orientēti uz nerezidentiem, 30% darījumu tomēr notika tieši ar šo pircēju grupu. Tagad šādu darījumu vairs nav. Kopš septembra uzņēmums veicis tikai vienu darījumu par 250 000 eiro. Tika pārdots vienīgais dzīvoklis, kas uzņēmumam par tik lielu summu bija piedāvājumā. «Vairāk mums tādu dzīvokļu nav. Rēķiniet, ja mēs pārdodam apmēram 100-150 dzīvokļu gadā, tad līdz šim apmēram 40 dzīvokļu mēs pārdevām nerezidentiem,» atklāj A. Božē.
Likumsakarīgs rezultāts
«Es par to nebrīnos. Kas tāds jau bija sagaidāms. Tieši naudas apjoma ziņā nerezidenti veidoja pusi no dzīvokļu tirgus. Ja mēs ņemam vērā to, ka darījumu skaits ar nerezidentiem ir mazinājies līdz pat 90% atsevišķos segmentos, tad tas ir likumsakarīgi, ka darījumi ar jaunajiem projektiem ir tik ļoti samazinājušies,» skaidro nekustamo īpašumu kompānijas Nira fonds valdes locekle Jevgēnija Markova, piebilstot, ka patlaban notiekošais ir likumsakarīgs rezultāts tam, «kāda fakta priekšā tika nostādīti attīstītāji un investori».
J. Markova pagaidām neuzņemas prognozēt, kā situācija izvērsīsies. Viņa paredz, ka cenas lēnām turpinās samazināties, tomēr lielas cerības uz to, ka beidzot vietējiem būs pa kabatai iegādāties tik augstas klases dzīvokļus, neliek. «Ja mēs skatāmies Latvijas iedzīvotājus ar vidējiem ienākumiem un nerezidentus, kas šeit nāca, ar vidējiem ienākumiem, tad atšķirība ir ļoti liela, tie ir absolūti nesalīdzināmi jēdzieni. Nerezidentu vidējie ienākumi ir vairāk reižu lielāki,» viņa saka. J. Markova piekrīt tam, ka nekustamā īpašuma tirgus jauno dzīvokļu sektorā patiesībā ir pielāgojies nerezidentu vidējiem ienākumiem. «Būvnieki šo situāciju uzķēra un, protams, izmantoja. Bet saprotiet, liela daļa iedzīvotāju no tā bija ieguvēji, jo būvniecība ir viena no darba resursu patērējošākajām nozarēm. Būvniecības attīstība veicina strauju nodarbināto skaita pieaugumu šajā sfērā. Tās nav kaut kādas augstās tehnoloģijas, tur ir vajadzīgs tieši cilvēku darbs. Turpretī, ja būvniecība un ar to saistītās nozares kļūst neaktīvākas, tad nākamais solis likumsakarīgi ir bezdarbnieku skaita palielināšanās,» skaidro J. Markova.
Arī sērijveida dzīvokļos
Nerezidenti pērk arī sērijveida dzīvokļus. Tomēr, kā atklāj Latio mājokļu tirgus pārskats, šajā sektorā viņu aktivitāte jau izsenis bijusi ļoti niecīga. Nerezidentu darījumu īpatsvars tipveida dzīvokļu tirgū saglabājas līdz 7% līmenī. Apkopojums atklāj, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos kūtri kļuvuši pašmāju pircēji - darījumu skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu sarucis par 19%.
YIT Celtniecība valdes priekšsēdētājs Andris Božē šo tendenci lielā mērā saista ar neskaidrībām ap tā saukto nolikto atslēgu principu. Neziņa par to, kādu lēmumu Saeima pieņems attiecībā pret ieceri, būtiski esot ietekmējusi darījumus pirmajā ceturksnī un pagājušajā gada beigās. «Vislielākais darījumu skaits notiek diapazonā līdz 100 000 eiro. Arī šiem cilvēkiem ir nepieciešams kredīts. Un, ja cilvēks aiziet pie bankas pēc kredīta un banka viņam pasaka, ka to iedos tikai tad, ja klients samaksās pusi no summas, tad kur lai cilvēks to naudu ņem? Tas ir iemesls, kāpēc darījumu skaits strauji mazinājās, ietekmējot visu tirgus sektoru,» skaidro A. Božē.
Līdz ar Saeimas lēmumu šajā jautājumā tirgus sērijveida dzīvokļu sektorā atguva zināmu stabilitāti. Latio pārskatā norādīts, ka pirmajos trijos mēnešos pieprasītākie dzīvokļi joprojām bija tā saucamajās lietuviešu projekta ēkās, 602. sērijas namos un Hruščova laika ēkās. Latio prognozē, ka arī nākotnē, tieši tāpat kā tagad, tirgū vispieprasītākie būs no 40 līdz 60 kvadrātmetru lieli sērijveida dzīvokļi.
Tomēr kompānijas pārstāvji arī uzsver, ka tirgū trūkst dzīvokļu tūlītējai apdzīvošanai, kas būtu piemērotā stāvoklī, atrastos vidējos ēkas stāvos un maksātu atbilstošu cenu.
Par spīti tam, šī ir vienīgā dzīvokļu kategorija, kur turpinās cenu kāpums. Latio atklāj, ka tagad viena kvadrātmetra vidējā cena ir apmēram 669 eiro. Kopš krīzes zemākā punkta sērijveida dzīvokļu cena ir palielinājusies par vairāk nekā trešdaļu.