Patlaban tālmācības studijas, kas Eiropā kļūst arvien pieprasītākas, Latvijā saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas datiem ir pieejamas tikai sešās no vairāk nekā 30 augstākās izglītības iestādēm Latvijā. Zīmīgi, ka studēt tikai ar datora starpniecību nav iespējams gandrīz nevienā valsts dibinātā augstskolā un pat abos lielākajos Latvijas izglītības flagmaņos - Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē.
Dzelžaina pašdisciplīna
Atbilstoši izglītības likumam tālmācība jeb e-studijas ir viena no nepilna laika studiju formām, studējot patstāvīgi, un augstskolu pārstāvji nemaz neslēpj, ka studentam ir nepieciešamas noteiktas rakstura īpašības, lai spētu mobilizēt sevi darbam un mācīties. «Ir jāprot organizēt savu laiku un dzīvi, reizēm piespiežot sevi darīt to, ko tajā brīdī negribas,» uzsver Anita Emse, augstskolas Turība E-projektu daļas vadītāja. Spēja mobilizēties sagādā studējošajiem vislielākās grūtības. Tas, protams, ir pašaudzināšanas jautājums, un ir jāzina, ko vēlies iegūt no studijām,» turpina A. Emse. Tālmācības studijās esot gan cilvēki «cienījamā vecumā», kuriem, iespējams, neērti sēdēt skolas solā kopā ar jauniešiem, gan arī sportisti, kuri ir raduši sevi disciplinēt katru dienu.
Arī Inguna uzskata, ka patstāvīgā darba šajā studiju formā ir ļoti daudz, īpaši nododot mājasdarbus, kad ir jāizlasa vismaz trīs četras grāmatas. Darbā ar pasniedzējiem neesot bijis nekādu problēmu, un uz konsultācijām viņa ir bijusi tikai dažas reizes. «Ja kaut kas nav izdevies no darbiem tik labi, piedāvā risinājumus, nevis vienkārši neieskaita,» skaidro Inguna. Šādi studējot, tā esot katra paša atbildība, kā notiks studiju process. Mājās lasot, gan nevarot zināt, ko pajautās eksāmenā. «Šķiet, ka vēl kaut kā trūkst. Ir dzinulis mācīties vairāk. Pasniedzējs tevi drīzāk iemāca mācīties un virza uz īstā ceļa.»
Mācību maksa par gadu svārstās no 870 latiem līdz 1070 latiem atbilstoši studiju līmenim. Samaksa tiekot noteikta arī atkarībā no tā, cik lielā apjomā tiek izmantoti augstskolas resursi. «Jānodrošina, protams, ir programmu izstrāde, datorsistēmas uzturēšana un pasniedzēju darbs,» skaidro A. Emse. Jautājot Ingunai, vai maksa ir adekvāta saņemtajam, viņa atbild, ka tā ir samērīga, jo nav jāmaksā par transportu uz augstskolu.
Prasa lielus ieguldījumus
Ojārs Judrups, Latvijas Universitātes Akadēmiskā departamenta direktors, tālmācību vērtē pozitīvi. Viņš arī atzīst, ka šī forma īpaši piemērota tiem, kuri dzīvo perifērijā, bieži dodas komandējumos, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Taču, jautāts, kāpēc LU tās tomēr nepiedāvā, viņš skaidro, ka viss atduras pret naudu. «Kvalitatīvu tālmācības studiju kursu izveidošanā jāiegulda lieli finanšu līdzekļi, ko valsts mums nepiešķir,» pauž O. Judrups un stāsta - lai tas atmaksātos, esot jābūt pietiekami daudz tālmācībā studēt gribošo. Viņš arī norāda uz Open University (UK) pieredzi, minot, ka tālmācības materiālu izstrāde prasa piesaistīt ne tikai priekšmeta speciālistus un metodiķus, bet arī māksliniekus - programmu veidotājus.
RTU ir pussoli priekšā. Lai gan piedāvājumā nav ne bakalaura, ne maģistrantūras programmu, tālmācībā var iziet dažādus kursus, un augstskola orientējas uz mūžizglītības programmām. «E-studijas tik labi nestrādā, jo nebūs tā, ka cilvēks atver internetu un nu tik mācīsies. Tā nav. Dzīvais kontakts arī ir vajadzīgs studiju procesā,» skaidro RTU Tālmācības studiju centra direktors Atis Kapinieks un uzsver, ka ar konsultācijām cenšoties «pieturēt» cilvēku pie mācīšanās, lai nepamet kursus pusē. Pēc viņa novērojumiem, datorkursus pabeidz ap 90 procentiem kursantu, bet angļu valodu - tikai aptuveni 50 procentu. Komentējot to, kāpēc privātās augstskolas ir tikušas daudz tālāk, viņš atzīst: «Domāju, viņi dara ļoti daudz, un tur ir vajadzīgs liels entuziasms un ieguldījumi, lai uzturētu bakalaura programmu tālmācību.»
«Ja augstskolai ir valsts finansējums, tā mierīgi var eksistēt, īpaši nepūloties iet līdzi vai pa priekšu laikam. Biznesa augstskola nevar atļauties piedāvāt kaut ko tādu, kas cilvēkam pēc skolas beigšanas nenodrošinās iespēju iekļauties darba tirgū,» uzskata Turības pārstāve A. Emse.
Viņa arī atzīmē, ka tālmācības programmu izveide savā ziņā var palīdzēt arī politiski, proti, uzturēt saikni ar tiem cilvēkiem, kuri no Latvijas aizbraukuši.
Pēdējo divu gadu laikā esot novērojama tendence, ka ļoti daudz klātienes studentu ir devušies prom un nolēmuši studijas turpināt tālmācībā.
Arī LU pārstāvis O. Judrups atzīst, ka tādējādi ārzemju latviešiem tiek saglabāta saikne ar Latviju, dota iespēja apgūt akadēmisko latviešu valodu un saglabāt savu kultūru.