«Mēs esam ļoti tuvu, lai parakstītu dokumentu par enerģētisko kopdarbību tuvākajās desmitgadēs,» uzsvēra A. Kampars. Paredzams, ka dokumentā tiktu iekļauti visām trim Baltijas valstīm nozīmīgi enerģētikas projekti. Latvijai tāds ir sašķidrinātās gāzes terminālis (SGT), Lietuvai - Visaginas atomelektrostacijas (AES) būve, bet Igaunijai - Narvas degslānekļa elektrostacijas atjaunošanas projekts. A. Kampars uzsver - Baltijas valstis var vienoties, jo tām ir vienota enerģētikas infrastruktūra un tās atrodas vienotā enerģētikas telpā attiecībā pret potenciālajiem energoresursu pircējiem un pārdevējiem.
Latvijai īpaši nozīmīgs ir SGT projekts, jo bez Lietuvas un Igaunijas piekrišanas nevaram pretendēt uz solīto Eiropas Savienības atbalstu šāda termināļa būvei Rīgā. Kā jau ziņots, gan Lietuva, gan Igaunija publiski vairākkārt norādījušas, ka būvēs pašas savus SGT, kas faktiski liedz iespēju realizēt Rīgas projektu. Šis jautājums ir ticis pārrunāts, tiekoties Baltijas valstu premjeriem, un neoficiāli zināms, ka Latvijas kaimiņvalstis novērtē Latvijas priekšrocības (gāzes infrastruktūra, Inčukalna gāzes krātuve), taču pagaidām atturas projektu atbalstīt publiski. Latvenergo pasūtītā pētījumā Rīga tika atzīta par ekonomiski pamatotāko vietu SGT būvei. Savukārt Lietuvas interesēs ir saglabāt Latviju un Igauniju kā partnerus Visaginas AES būvē, kas būtiski mazinās Lietuvas pašreizējo atkarību no Krievijas energoresursiem.
Kā norādīja A. Kampars, bez triju Baltijas valstu ministriem vienošanos varētu parakstīt arī EK Enerģētikas komisārs, jo vienošanās skar arī gāzes tirgus liberalizācijas nosacījumus. «Projekts pašlaik tiek skaņots starp Baltijas valstīm,» norādīja ekonomikas ministrs, kurš paša iniciēto dokumentu parakstīt, iespējams, nepaspēs, jo nākamajā valdībā noteikti nestrādās.