Prognozes liecina, ka maijā notiekošajās EP vēlēšanās panākumus varētu gūt tādi eiroskeptiskie spēki kā Francijas galēji labējā Nacionālā fronte, Nīderlandes Brīvības partija, Lielbritānijas Neatkarības partija, Beļģijas flāmu nacionālistu partija Flāmu intereses, Itālijas populistiskā Piecu zvaigžņu kustība un Grieķijas kreisi radikālā partija SYRIZA.
Nacionālās frontes līdere Marina Lepena, kura pēc vēlēšanām ES likumdevējā vēlas izveidot eiroskeptiķu frakciju, nesen paziņoja, ka labākais veids, kā uzlabot ES, ir «likt tai sabrukt».
Eiroskeptiķu iespējamie panākumi raisījuši bažas, ka Eiropas idejām nedraudzīgu partiju plaša pārstāvniecība EP var paralizēt lēmumu pieņemšanas procesus ES, tādējādi apdraudot, piemēram, eirozonas tālāku integrāciju.
Ž.M. Barrozu tam nepiekrīt. «Pārliecinošu vairākumu [EP] veidos proeiropeiskās partijas, tādēļ es nesagaidu lielas grūtības likumdošanas pieņemšanas procesam,» aizejošais EK prezidents sacīja Reuters.
Tomēr eirooptimistu vairākumam būšot maza nozīme, ja centriski kreisie, centriski labējie, liberāļi un zaļie neliks spēkus kopā, lai vienotos par dziļāku ES integrāciju, ko politiķi nereti uztver kā kaut ko pašu par sevi saprotamu. «Viņiem ir jāpamet sava komforta zona un jācīnās par ES nākotni,» uzskata Ž. M. Barrozu.
Viņaprāt, tradicionālajām partijām nevajagot «ķēmoties līdzi» eiroskeptiskajiem spēkiem uz «augsta bezdarba, taupības radīta noguruma un niecīgas ekonomiskās izaugsmes» fona, kas veicina atbalstu marginālām partijām: «Tām nevajag mēģināt [savā darba kārtībā] iekļaut ekstrēmistu argumentus.»