Carmenere 2012
Sarkans ar violeto toni niansēts, dūmakaini diskrēts, miglaini mierīgs un saprotami aromātisks. Nedaudz plūmju, nedaudz ķiršu, maigu garšvielu un daudz citu tumši sarkanu ogu. Saujām ēdamu. Izcili vieglā dzeramība skaidrojama ar apbružātajam tanīnu rumpim pieskaņoto skābes daudzumu un augļu garšu devīgumu. Pēcgarša pietiekami gara, lai to pieminētu. Kopiespaids tikai un vienīgi ar plus zīmi. Vīns ir pašpietiekams, bet neļaunosies, ja sarunai pievienoties aicināsiet kāda lopa šķēli, ceptu vai sautētu, krietnu garšvielu sauju, melno plūmju mērci vai aromātisku siera gabalu. Olīvas, kā es varēju aizmirst olīvas!
Famiglia BIANCHI Chardonnay 2013
Ja šo Chardonnay vajadzētu raksturot pāris vārdos, tad kaut kur smadzeņu kroku dziļumos mostas jaunas sievietes tēls, kuru daba ar jaukumiem ir apveltījusi neskopojoties. Viss ir tieši tā, lai piesaistītu vīrieša skatienu un rosinātu domas, kuras visvieglāk apzīmēt ar vārdu «neķītrs». Nu, ko lai dara. Vīnam visas vajadzīgās sastāvdaļas ir vietā un izcili proporcionālas. Septiņi mēneši ozolā tam ir devuši to maigi vilinošo substanci, kas pārklāj slaido skābes skeletu un augļainuma muskuļus ar elegantiem apaļumiem un kārdinošām plūdlīnijām, ja saprotat, ko es ar to domāju... Jau zeltainā krāsa vien ir ko vērta. Pilnai bildei pievienojiet saldenskābus mandarīnus, gatavas melones, ābolu un citronu limonādes aromātus, ietiniet caurspīdīgā vaniļas un bumbieru smaržas plīvurā - apmēram šādas asociācijas rada šīs slejas viesis. Nē, tomēr viešņa. Balanss ir teicams, tieši tāds, par kuru saka: klasisks Jaunās pasaules Chardonnay. Sviestīgi eļļains, pavedinoši alkoholisks vīns, kurš (kura?) patiks daudziem. Par intelektu šoreiz varbūt ne, labi? Jo kurš gan kalendāru modelēs meklē sarunu biedrenes par Fermā teorēmas pierādīšanas iespējamību. Baudām, ļaujamies un neiespringstam. Zivis, putni, treknāki jūras mūdži un brī tipa sieri arī drīkst tapt ielūgti. Nez, ko teiks labi sagatavota cūkgaļa?