Autobusi, kas rītos dodas uz Rīgu un vakaros atgriežas Bauskā, par pasažieru trūkumu nevar sūdzēties. Arī automašīnu straume, kas ik dienu plūst pa Rīgas-Bauskas ceļu, ir iespaidīga. «Rīga Bausku baro,» saka vietējie iedzīvotāji un piebilst, ka «nabagi mēs te neesam.»
Vairāki automašīnu desmiti un lielais cilvēku daudzums ar apjomīgiem iepirkumu maisiem rokās pie Bauskas centrālā lielveikala uzskatāmi parāda, ka baušķeniekiem ar pirktspēju viss kārtībā un bailes izdot naudu viņus arī nevajā.
Tikmēr ieceres attīstīt vērienīgu ražošanu pilsētā un tās pievārtē pagaidām nav vainagojušās panākumiem. No aptuveni 600 darba devējiem Bauskā un novadā 90% ir mikrouzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 10 strādājošajiem. Savukārt mazāk par pusi - tikai 43% - darba devēju atrodas pilsētā.
Varētu arī atdzimt
Vairāki Bauskas ekonomiskajā dzīvē savulaik nozīmīgi uzņēmumi tagad kļuvuši par pagātni. No tiem pazīstamākais ir a/s Bauskas piens, kas atrodas netālu no pilsētas robežas un Mūsas upes. Patlaban ražotnes komplekss pārtapis par drupām, kas ziemas novakarē izskatās sērīgi.
Bauskas piena un vēl vairāku citu uzņēmumu neveiksmēs nav vainojama ne XX gadsimta 90. gadu Krievijas krīze, ne 2008.-2009. gada globālā finanšu krīze, ne situācija Bauskā, bet gan «pašu ražotņu problēmas», uzskata Bauskas Uzņēmēju konsultatīvās padomes vadītājs, SIA Kronis šefs Aivars Svarenieks. «Uzņēmums pats no sevis nevar sabrukt, tas notiek kļūdainu lēmumu dēļ. Jebkura kļūdaina apstākļu novērtēšana, ko pieļauj uzņēmuma vadība, rada neatgriezeniskas sekas,» uzsver uzņēmējs, piebilstot, ka biznesa vidē vienmēr un visur ir gan veiksmes, gan neveiksmes stāsti, arī Bauska nav izņēmums.
Iespējams, ka Bauskas pienu vēl gaida atdzimšana, jo, pēc Bauskas novada domes izpilddirektores Dagnijas Ludrikas teiktā, aizvadītā gada nogalē šī uzņēmuma kompleksam pieteicies pircējs un nākotnē ražošana varētu atsākties.
Strādā novadā
Bauskā vēsturiski izveidojusies situācija, ka lielākie uzņēmumi atrodas ārpus pilsētas - agrākā Bauskas rajona, bet tagadējā Bauskas novada teritorijā. Šobrīd novada ražotnes spēlē pozitīvu lomu pilsētas dzīvē kā darba devēji baušķeniekiem. Populārākās šo ražotņu vidū ir SIA Bauskas alus, kas ražo ne tikai alu, bet arī bezalkoholiskos dzērienus, un A. Svarenieka vadītā pārtikas konservu ražotne SIA Kronis, kas savukārt labi pazīstama ar saviem zaļajiem zirnīšiem. Abi šie uzņēmumi tiek atzīti par Bauskas zīmoliem ne vien Latvijas, bet arī starptautiskajā mērogā.
«Krīzi esam pārvarējuši, pēc provizoriskām aplēsēm pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, apgrozījums pieaudzis par vairāk nekā 11%. Aizpērn apgrozījums bija aptuveni 2,5 miljoni, pērn 2,75 miljoni latu,» izaugsmi raksturo Bauskas alus valdes loceklis Vladimirs Barskovs. Patlaban uzņēmumā strādā 67 darbinieki. Pirms sešiem gadiem gan darbinieku bijis ievērojami vairāk - 150. Strādājošo skaits samazināts gan ražošanas modernizācijas rezultātā, gan tāpēc, ka krīzes gados krities apgrozījums. Nākotnē ievērojams darba vietu skaita pieaugums iespējams vienīgi tad, ja plašāk pavērtos eksporta tirgi.
«Vietējā tirgū neredzu iespēju pārdot radikāli vairāk mūsu ražotā alus un citu dzērienu. Patlaban eksportējam produkciju uz Lielbritāniju, Īriju un Igauniju. Eksportam aiziet 3% no visa saražotā, bet gribam palielināt eksportu līdz 5%. Domājam arī par ieiešanu Krievijas tirgū, bet ir problēmas, jo alus kvalificējas kā akcīzes prece, tāpēc jāveic sarežģītas atmuitošanas procedūras,» stāsta V. Barskovs.
Eksporta pieaugumu plāno arī Kronis, apstiprina A. Svarenieks. Pamatā Kronis savu produkciju realizē vietējā tirgū ar lielveikalu tīklu palīdzību, bet aptuveni 5% produkcijas eksportē galvenokārt uz Lielbritāniju, Īriju un Izraēlu. Uzņēmumam pat izdevies ieiet Krievijas tirgū. «Gribam paplašināt noietu Krievijā, bet konkurence liela, jo Krievijas vietējie produktu tur lētāki,» atzīst A. Svarenieks.
Vērienīgs darba devējs ir arī putnkopības uzņēmums SIA Lielzeltiņi, kas atrodas Ceraukstes pagastā. 2011. gadā uzņēmums nodarbināja 392 cilvēkus, strādājot ar 17,5 miljonu latu apgrozījumu, bet aptuveni 2,7 miljonus latu lieliem zaudējumiem, liecina Lursoft dati.
Bauskas novadā izveidojušās arī spēcīgas zemnieku saimniecības, bet, ņemot vērā aizvien intensīvāko tehnoloģiju modernizāciju, darba vietu skaits tajās ir neliels un sezonāls.
Uzņēmēji atzīst, ka atrast darbiniekus nav grūti, bet labu speciālistu trūkst. «Šobrīd darba devēji sūdzas par to, ka trūkst labu speciālistu, kuri tiktu galā ar mūsdienu datorizēto tehniku, kas kļūst arvien modernāka. Nav vairs tā kā senāk, kad paņem lāpstu un roc. Darba devēji par kvalificētiem darbiniekiem saka: «Ja aizies prom, pat nezinu, ko atradīšu vietā.»» Bauskas situāciju, kas līdzīga situācijai daudzviet Latvijā, raksturo Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips.
Investorus vērtē stingri
Lai piesaistītu jaunus darba devējus, Bauskā izveidots 70 hektāru liels industriālais parks. Pagaidām gan tajā neviens uzņēmums nav sācis darbu. Iespējams, pašvaldības prasīgās attieksmes dēļ. «Mēs negribam, lai dzīvojamo māju tuvumā būtu ķīmiskās rūpnīcas,» saka V. Veips. Tam piekrīt D. Ludrika, uzsverot, ka pašvaldībā uzņēmējus, kuri grib sākt darbu industriālajā parkā, ļoti detalizēti iztaujā, un «uzņēmējiem, iespējams, rodas iespaids, ka Bauskā rūpīgi uzraudzīs viņu darbību, tāpēc viņi labāk izvēlas tādu pašvaldību, kas ņem pretī ikvienu».
Uzņēmējam svarīgi, lai lēmumi tiktu pieņemti ātri, lai ļauj ienākt un sākt strādāt. Ja pieprasa daudzus dažādus dokumentus, liek mēnešiem gaidīt atbildes, tad uzņēmējs meklē citu pašvaldību, industriālā parka tukšumu skaidro uzņēmēju kluba Bauska 97 prezidents Indulis Pētersons un piebilst: «Pašvaldībai būtu investori jāmeklē, nevis jāatbaida. Bauskai cauri iet maģistrāle A7, pa to tranzītā cauri pilsētai brauc liels skaits kravas transporta, tāpēc industriālajā parkā varētu būt, piemēram, viesnīca un apsargājama stāvvieta smago automašīnu šoferiem.»
Uzņēmējus Bauskā veidot rūpnīcas attur arī tas, ka uz šo pilsētu neved dzelzceļa līnija, tāpēc Bauska nevar konkurēt ar tādām Zemgales pilsētām kā Jelgava un Dobele.