Bēdīgais outlets

Lai noorganizētu sabiedrības aptauju par gada vārdu un nevārdu nav jāaizstāv doktora disertācija. To var paveikt arī kulinārijas tehnikuma audzēknis. Pat ierakumos tupēdami jūs baidaties tautai pateikt, ka zvērudārzā atrastais prezidents skolā nav iemācījies ''ka'' un ''kad'' lietošanu.

Ja ir Miks Džegers, tad pareizi jābūt ari Lindai Līn.

Ideja- "outlets"= "izmetnis".... kas tad cits?

Prasti un dumji! Diemžēl!

Mazliet autoerotisks raksts un arī komentāri Kā es māk' tā es maun' !

I.Lehmuses-Briedes slejas jau "Dienas biznesa" pielikumā "Impulss" bieži izcēlās ar švaki noformulētu domu un švaki lietotiem valodas līdzekļiem. Tā ka nedomāju, ka viņa ir īstā persona, kas varētu citiem paštaisni pārmest par valodas lietojumu. Outlets un lamuvārdi, redz, nepatīk?.. :) Tā ir vislielākā tuvredzība valodas lietās, ar ko diemžēl sirgst daudzi - [citu cilvēku] valodā pamanīt tikai citvalodu aizguvumus un lamuvārdus, bet pašiem savu kroplo sintaksi un neiederīgi lietotos stilistiskos līdzekļus nemanīt. P.S. Rakstu nelasīju, nereģistrēšos.

Šī kundze nejauc divus dažādus tematus, Pillāpong. Viņa jauc bezsakarīgā putrā pilnīgi visu. Pat formāli nespēj noturēt no sākuma līdz galam savu diletantisko, tukšo komentāru pavedienu, bet haotiski lēkā no vienas savas ''idejas'' uz citu. Kāds tam sakars ar sabiedrībai nozīmīgām tēmām? Kam interesē kaut kādas neko neizsakošas viduvējības Lehmusas uzskati par rupju vai izsmalcinātu valodu? Bet, tā kā visos Rīgas pakšos jau izlūgts rakstīt komentārus, un neviens negrib, tad laikam publicē šo nabadzīti, lai vismaz lapas nestāv tukšas...

ak, jā - un vēl La Vallee Village nav franču valodā. Tas ir izteikts frankoangļu mikslis, ar kuru akcentēta ciematiņa "internacionālā" daba.

jā, Lehmusai jau kopš Padomju Jaunatnes laikiem ar modernās mākslas izpratni ir bijis švakri. Zīmīgi, ka viņa nejēdz būtisko - rusicismi un lamas gan JRT , gan Miziša filmā ir "izteiksmes līdzeklis", kurš ir izteikti kritisks (spilgti raksturo vidi, kurā esam nodzīvojušies), bet šie izteiksmes līdzekļi nav tīksmināšanās. Pilnīgi cita lieta ir internacionālismi-svešķermeņi, par ko ir runa komentāra II daļā. Joks ir tas, ka šī kundzīte vienā rakstā jauc divus pilnīgi dažādus tematus. Rezultātā iznāk bezskarīgas vecas īgņas gaudas da-par-jebko. Un tieši tas ir slikti , ka šādas "aprakstītājas" tagad apmierinās komentāru lapas.

tādi vecišķi šie 'jaunie' Dienas komentāru lapas apdzīvotāji... ne šiem JRT šķiet labs, ne mūsdienīgas filmas.. tik satraucas par f*** vārdu ikdienas lietojumu.

Lauzis reklamee sevi, kundze mazliet shauj par stripu, bet protams par to visu runat var. Par ciparu nevajadzetu uztraukties... Outlets vai autlets latviski isti neskan, bet tie kas to lieto grib tikai vienu - lai skan smalki. Un tur neka nevar dariit. Terminologijas komisija gan pie mums ir mironis, bet ja pie stures biedre Skujina, tad neklo labaaku arii negadiet. Iekarta pee3c agonijas gaaja bojaa pirms 20 gadiem, Skujina joprojaam valda. No mirona kaut ko gaidiit laikam nav praatiigi.

Uh, raksts tāds padusmīgs sanācis. "Dienas" liberālisma garā tas valodas svārciņu garums, tēlaini runājot, jau sen būtu pieļaujams virs celīša. Inta pati ir lieliska redaktore, vienīgi maķenīt par daudz pūrisma virzienā. Bet tiesa, ka sadarbība starp valodas produktu ražotājiem (t. sk. redaktoriem, žurnālistiem, tulkotājiem) un tās "frizētājiem" (valodniekiem, terminologiem) joprojām pieklibo. Nav arī dzirdēts, ka tāda tiktu plānota :D

Par personu vārdu / uzvārdu lietošanu latviešu valodas likumos un lietošanā man ir iebildumi: kāpēc "jālatvisko" angļu, krievu un citi vārdi, uzvārdi un vietu nosaukumi, jo visus tāpat nevarēs pārtulkot atbilstoši likumam. Kāpēc masu medijos mums ir Linda LEEN (jāizrunā esot "līn"), Jeny MAY, utt, bet tādi paši kā iepriekš minētie ir šādi pieņemtie skatuves vārdi kā Alice COOPER ("latviskots" kā Elis Kūpers), utt.

Un lai jauka diena garlaikotajam kundziņam,. kas šeit sēž un liek zvaigznītes – sev plusus, man mīnusus! :)

Vēl par vienu aspektu, kurā "Diena" tūlīt varētu latviešu valodai būtiski palīdzēt. Jūs runājat par formu "finansu"? Gramatikai gan nav sakara ar jauniem vārdiem. Bet jautājums tiešām pelnījis uzmanību. Paskatieties, cik bieži "Dienā" vārds "finanšu" ir lietots pilnīgi nevietā – tur, kur būtu jāraksta "finansiāls". Cik bieži avīzē parādās tādas nenormālas vārdkopas kā, piemēram, "finanšu intereses" (vajadzētu rakstīt "finansiālas intereses" vai "finansiāla ieinteresētība")? Kādēļ avīze raksta "finanšu palīdzība", "finanšu regulēšana", "finanšu rezultāts", "finanšu saistības", nevis "finansiālā palīdzība", "finansiālā regulēšana", "finansiālais rezultāts", "finansiālās saistības"? Tādu aplamību ir bez gala. Tādas taču varētu nebūt. Ļoti reti būtu jādzird un jālasa šis it kā neskanīgais "finanšu", ja šī sērga tiktu apturēta un vārds "finanšu" tiktu lietots tikai tur, kur tiešām vajag ģenitīvu (tādos pašos gadījumos, kādos vajag citus locījumus, piem., datīvu "finansēm"). Kā būtu, ja "Diena" ar saviem literārajiem redaktoriem vienotos sākt minētās sērgas apkarošanu? Nosaukšu vēl tikai dažas vārdkopas, kurās no "finanšu" būtu jālabo uz "finansiāls": "finanšu attiecības", "finanšu blokāde", "finanšu darbība", "finanšu disciplīna", "finanšu grupa", "finanšu konjunktūra", "finanšu krīze", "finanšu mehānisms", "finanšu pārskats", "finanšu politika", "finanšu tiesības"... Un tā tālāk. Pavisam nepiedodamas ir tādas arī stilistiski nepareizas konstrukcijas, kur šis finanšu nolikts kopā ar "ekonomisks": "ekonomiskā un finanšu" darbība, "ekonomiskā un finanšu" sadarbība, "ekonomiskā un finanšu krīze", "ekonomiskās un finanšu attiecības", "ekonomiskā un finanšu analīze", "finanšu un ekonomiskā analīze", "finanšu un ekonomiskā attīstība", "finanšu un ekonomiskā izglītība", "finanšu un ekonomiskā politika". Vai varētu norunāt, ka turpmāk "Dienā" neko tādu vairs neredzēsim?