Zaļo un Zemnieku savienības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) frakcijas līdz šim bijušas noraidošas pret bēgļu uzņemšanu, un kā viena, tā otra vēlas saņemt atbildes uz vairākiem jautājumiem, lai gūtu pārliecību, ka patvēruma meklētāju ierašanās Latvijā neradīs ilgtermiņa sekas.
Eiropas Savienības valstu līderi ir vienojušies, ka dalībvalstis pēc brīvprātības principa pieņems bēgļus, kas lielā skaitā dodas uz Itāliju un Grieķiju. To uzsverot, L. Straujuma LTV raidījumā atgādināja, ka arī no Latvijas tiek gaidīta solidāra attieksme, jo, piemēram, Itālija piedalās mūsu gaisa telpas kontrolēšanā, neprasot par to maksāt. Premjere par vērā ņemamu uzskata Igaunijas kolēģa piedāvāto formulu, kas saistīta ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un iekšzemes kopproduktu. Ja par pamatu ņemtu kaimiņu formulu, Latvijai būtu jāuzņem līdz 200 patvēruma meklētāju. «Mēs nevaram palikt vieni malā,» sacīja valdības vadītāja.
Nākamajos gados ES valstīm vajadzētu uzņemt ap 60 000 bēgļu. Iekšlietu ministra pārstāve Daiga Holma Dienu informēja, ka runa ir par tiem 20 000 trešo valstu cilvēkiem, kuriem pienākas bēgļu statuss, kā arī 40 000 patvērumu meklētāju, kuri jau ieradušies Itālijā un Grieķijā. Par kārtību, kādā varētu notikt bēgļu uzņemšana katrā valstī, tieslietu un iekšlietu ministri padomes sēdē plāno vienoties jau nākamajā nedēļā. Tas nozīmē, ka arī koalīcijas partijām par Latvijā izmitināmo bēgļu skaitu jāvienojas vēlākais pirmdien koalīcijas pārstāvju sēdē, šajā dienā ir paredzēts pieņemt arī valdības lēmumu Ministru kabineta ārkārtas sēdē.
D. Holma informēja, ka bēgļus varētu izvietot patvērumu meklētāju centrā Mucenieki, kurā ir ap 100 vietu, bet tikai puse no tām varētu būt brīvas. Taču Latvijai ir jādomā arī par šo cilvēku integrāciju, kurā jau būs jāiesaistās vairākām ministrijām un pašvaldībām. Iepriekš iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) bija nosaucis mazāku skaitli - ap 50 bēgļiem, kurus Latvija varētu pieņemt, ar ko bija domāts sākotnējais šo cilvēku skaits, jo runa ir par divu gadu periodu un visu patvēruma meklētāju ierašanās nenotiks vienā laikā. Eiropas Komisijas paredzētā summa par katru bēgli ir 6000 eiro, bet runa ir par izvietošanas administratīvajiem izdevumiem, kuros nav iekļauti pabalsti šiem cilvēkiem patstāvīgas dzīves sākšanai.
Zaļo un Zemnieku savienības līderi šonedēļ atrodas atvaļinājumā, bet valdes loceklis Edgars Tavars, kurš pārstāvēja apvienību koalīcijas sēdē, norādīja, ka brīvprātības princips varot nozīmēt arī to, ka Latvija neuzņem nevienu bēgli. Līdz šim apvienības attieksme bijusi noraidoša, taču, lai šo nostāju mainītu, ir jāsaņem atbildes no premjeres uz vairākiem jautājumiem, piemēram, kādas izmaksas tas prasīs no valsts budžeta, kādas ilgtermiņa sekas varētu radīt patvēruma meklētāju uzņemšana un kādas sociālās garantijas viņiem būs jāsniedz.
Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars varot piekrist, ka ir jāizrāda solidaritāte kopā ar citām ES valstīm, bet tā nevarot būt vienpusēja. «Problēma nav 200 cilvēkos, bet ir jārēķinās ar Latvijas īpašo stāvokli,» Dienai atgādināja R. Dzintars, norādot uz vēsturiski jau piedzīvoto imigrāciju. Nacionālajai apvienībai būs svarīgi pārliecināties, ka šāda situācija neturpināsies arī nākamajā un aiznākamajā gadā. Uz vaicāto, vai šis jautājums varētu atsaukties uz valdības stabilitāti, R. Dzintars izteica šaubas, aicinot šīs lietas nesaistīt. Viņš nedomā, ka pret Nacionālo apvienību varētu vērst šantāžu, bet, ja tāda būs, partija tai nepakļausies. Viņa sacītais liecināja, ka bēgļu jautājumā NA būtu grūti piekāpties.